Emīls un Toms joprojām ir spēka gados, kaut gan Emīls atzīst, ka pēc slimošanas ar Covid-19 spēka trūkst. Tas gan neatbrīvo no treniņiem. Trīs līdz piecu stundu treniņi uz riteņa viņiem ir ikdiena. Garākie no tiem 230–240 kilometrus gari.
Liepiņš atzīst, ka liela apjoma treniņi ir grūtāki psiholoģiski, nevis fiziski.
Riteņbraucējiem smagāki ir intensīvie treniņi, kur vairāku stundu garumā maksimāla slodze mijas ar relatīvi mierīgāku braukšanu.
Kuldīdznieks Krists Neilands un Toms Skujiņš ir Latvijas Riteņbraukšanas federācijas izvēle dalībai Tokijas olimpiskajās spēlēs. Emīls par to nebēdā, bet kādam mazam dobelniekam gan var sanākt vilšanās. Liepiņš saņēmis centīgi darinātu plakātu, kur viņam novēlēta veiksme olimpiskajās spēlēs. Emīls olimpiskajās spēlēs labprāt brauktu, taču atzīst, ka trases reljefs viņam izredzes uz panākumu praktiski neatstātu.
Otro sezonu Toms un Emīls startē vienā no pasaules spēcīgākajām komandām "Trek Segafredo", taču tikai šopavasar tās formā nobrauca pirmās sacīkstes kopā. Tas ir normāli, jo dažkārt vienas komandas dažādi sastāvi piedalās trīs sacensībās vienlaikus. Turklāt
Emīls ir sprinteris, bet Toms – izturības braucējs, kas labāku rezultātu var sasniegt kalnos.
"Trek Segafredo" vadība riteņbraucējos ieklausās un sava sacensību kalendāra izveidi var ietekmēt arī sportisti, kas nav komandas pirmā izvēle cīņā par uzvarām. Braucējam sacensībās ir jābūt motivācijai un apziņai, ka viņš spēj sasniegt noteiktus mērķus, nevis tikai jāpiedalās, paskaidroja Skujiņš. Liepiņš piebilda, ka viņam sacensību kalendārs izveidots atbilstoši paša vēlmēm.
Toms ceturto gadu pēc kārtas, visticamāk, startēs prestižajā daudzdienu velobraucienā "Tour de France". Tā finišs plānots tikai nedēļu pirms starta Tokijā, tomēr Toma pieredze rāda, ka uzreiz pēc tūres viņš ir labā formā. Faktiski tāpēc viņš izlēma startēt "Tour de France", nevis "Giro d'Italia". Tikmēr
Emīls apzināti nepiedalīsies nevienā no trim lielajām tūrēm un centīsies labāko formu sasniegt rudens viendienas sacensībās,
jo īpaši pasaules čempionātā septembrī Beļģijā. Liepiņš saskata, ka pasaules čempionāta trase būs ļoti parocīga visiem trijiem spēcīgākajiem Latvijas riteņbraucējiem.
"Domāju, ka šis ir gads, kad mums jākoncentrējas uz pasaules čempionātu. Domāju, ka mēs varētu kaut ko parādīt," paskaidroja Liepiņš.
Toms komandā pilda kapteiņa funkcijas. Tā ir ļoti interesanta un nozīmīga loma, pieņemot taktikas lēmumus sacensību laikā. Pirmkārt, jābūt pietiekami stipram, lai būtu tuvu galvenajiem notikumiem, otrkārt, mierīgam, treškārt – izlēmīgam.
Savukārt Emīls smej, ka pats nevarētu būt kapteinis, jo viņam pietrūktu savaldības un emocijas ietu pa gaisu. "Sprinteris nevarētu būt kapteinis, tas ir vairāk nekā skaidrs. Tur puse komandas jau būtu pa pakausi dabūjusi," savu emocionālo raksturu atklāja Liepiņš.
Turpretim Tomu Emīls uzteic kā nosvērtu braucēju, kas spēj darboties ar vēsu prātu.
Toms gan piebilst, ka sacensībās notikušais tur arī paliek, un braucēji to neņem pie sirds. Svarīgākais komandai esot darboties pēc plāna, lai arī tas varbūt nav vislabākais.
"Slikts plāns ir labāks kā nekāds plāns. Bieži vien liekas, ka Latvijā tas trūkst, diemžēl," teica Skujiņš. "Visi raustās uz vienu vai otru pusi un bez plāna mēģina izdarīt kaut ko. Tad nekas nenotiek. Ja tas plāns nebūtu pats labākais, bet kaut cik labs, lietas attīstītos un plānu varētu pieregulēt."
