Vēl tikai tuvojoties vasarai, trases labiekārtošanas talkā pūta vējš un bija diezgan auksti – kādi 7–8 grādi, bet par spīti tam bērni šeit priecājās, mammas un vecmāmiņas vārīja zupu, bet tēvi un treneri gatavoja BMX trasi jaunajai sezonai. Visi iesaistītie cilvēki patiesi baudīja laiku šeit, Mārupē.
Pirms 13 gadiem parastā Pierīgas pļavā vietējie BMX entuziasti braukāja ar velosipēdiem un motocikliem, bet tad straujos tempos sākās privātmāju apbūve. Lai pabraukātos kopā ar bērniem, nācās regulāri doties uz Mežaparku. Drīz vien apnicis tik tālu braukt, un domubiedriem dzima ideja uzbūvēt pašiem savu BMX trasi. Uzrunāja pašvaldību, kas piešķīra zemi ar nosacījumu, ka trases būvniecībai finansējumu sameklēs paši.
BMX trases pakalni Mārupē izauga uz līdzenas vietas, kur nebija nekā. Tikai zaļa zāle un mērķis, uz ko tiekties.
Pašu uzņēmība un iesaistīšanās ļāva piepildīt ieceres, pastāstīja kluba "BMX Mārupe" valdes loceklis Guntis Ruskis.
"Bija iespēja piesaistīt mazos līdera projektus, mēs uzrakstījām vairākus projektus, kurus tajā gadā apstiprināja. Uzrunājām tos aktīvos BMX braucējus, kas dzīvo Mārupē. No 5–10 cilvēku grupas tas pakāpeniski sāka attīstīties," paskaidroja Ruskis. "Viens bija jurists, attiecīgi, viņš sakārtoja juridiskos jautājumus. Viens bija arhitekts, tātad uzzīmēja projektu. Es kā Mārupes entuziasts gāju ar karogu un teicu, ka tā ir forša lieta. Viens bija BMX braucējs, kas tika piesaistīts pie trases būvniecības. Un tā mēs to visu sākām."
Pakāpeniski 13 gadu laikā izdevies parku uzlabot, un viss paveikts, pateicoties aktīvai vecāku iesaistei.
Pārstāvot dažādas profesijas, katrs spēj dot savu pienesumu infrastruktūras attīstībā.
"Viens vecāks strādā kondicionieru uzņēmumā, viņš uzlika kondicionierus. Viens ražo sētas – viņš uzliek sētu. Tikai tā tas arī notiek," uzsvēra Ruskis. "[Trases] bruģis mums pirmsākumos nokrita no gaisa, jo vienam vecākam brālēns strādāja uzņēmumā, kur varēja nolasīt bruģi. Paši aizbraucām, atvedām uz šejieni un uzkrāmējām. Tie paši hokeja borti – viens no fāterīšiem uzsauca mums materiālu – metāla un koka konstrukcijas. Mēs sametām naudu metinātājam. Viņš sametināja rāmjus, mēs paši tos saskrūvējām. Un tā jau no 2018. gada mums ir hokeja laukums ar bortiem, kur ziemā lejam ledu un spēlējam hokeju."
Ruskis smej, ka laikam kosmoss rosīgos cilvēkus atnes, jo savādāk viņš to nespēj izskaidrot.
Pavasaros klubs rīko divu dienu talku, trasi sagatavojot jaunajai sezonai.
Vecāki, kuri nevēlas vai kādu iemeslu dēļ uz talku netiek, palīdz finansiāli – materiālu iegādei vai pusdienām.
Darba te netrūkst visa gada garumā, tāpēc vecāki ir gatavi iesaistīties teju vienmēr.
"Mārupes BMX kluba foršo vecāku sabiedrībā esam nonākuši. Tāda traka kompānija, kas darbojas šeit uz liela entuziasma pamata," sacīja talcinieks Krists Daugaviņš – hokejista Kaspara Daugaviņa brālis. "Šis ir tas ģimenes kopā pavadīšanas veids, kā mēs to darām. Patīk."
Vēl viens tētis Mārtiņš Sils smej, ka diez vai kas var būt labāks par darbu svētdienā.
"Mans dēls brauc pa šo trasi, kādam jau jānāk to trasi uztaisīt, lai mūsu dēli var braukt. Tas arī motivē visvairāk," paskaidroja Sils.
"Nav jau tā, ka visi ir baigie bagātnieki – visu var atļauties ņemt un nopirkt, un viss būs.
Un šādi jau arī ir garšīgāk."
Jauno BMX braucēju mamma Anita Ruska pastāstīja, ka strādā arī viņas lielie puikas. Lai kā visiem ikdienas skrējienā nebūtu laika, Mārupes klubs veiksmīgi darbojas.
"Viņiem arī nav tā, ka varētu vienkārši atnākt, nobraukt pa trasi, un viss – lepni aizbraukt prom. Nē, viņiem tas viss pašiem arī jāuztur," sacīja Ruska. "Skaidrs, ka nav laika. Bet, kā pierāda ikdienas darbi, ir laiks. Ja grib, tad atradīs. Vienmēr atradīs laiku."
Visi talcinieki kopā ietur pusdienas, iebaudot pašu vārītu zupu.
"Mēs visi esam jautri, atbalstoši. Vienmēr talkas tiek gaidītas, jo zinām, ka satiksimies. Sacensībās varbūt nesanāk ar visiem aprunāties kā talkā, tāpēc šeit visiem top zupiņa," pastāstīja talkā iesaistījusies mamma Iveta Strazda. "Pēc tam saliedējamies un aprunājamies. Te pat nav jāsaka, kas jādara. Vecāki paši brauc un redz, kas ir jādara. Arī ziemā taisa slidotavu. Vecāki redz: "O, uzsalis!" Tad kāds tēvs paliek, salaista ūdeni. Tīra sniegu."
Klubā daudzi jau kļuvuši par ģimenes draugiem, kam ir kopīgas izklaides,
piemēram, izbraucieni ar motocikliem, dalība skijoringa vai bezceļu sacensībās ar džipiem. Tāpat paši piedalās bērnu sacensību organizēšanā.
"Puikas un arī meitenes baigi uzsūc visu to darbošanos, redz, ko mēs darām. Un es domāju, ka viņi to nesīs arī tālāk," atzina Krists Daugaviņš. "Es zinu arī no manas ģimenes – tētis ļoti daudz darbojās ar brāli. To pašu es paņēmu no viņa un nododu savam dēlam."
Lai arī kluba nosaukumā iekļauts burtu salikums BMX, tas noteikti te nav vienīgais sporta veids – treneri akcentu liek uz dažādām aktivitātēm, arī basketbolu, futbolu, florbolu, pludmales volejbolu, ziemā hokeju un citiem.
"Mūsu uzdevums ir iesaistīt, radīt jaunajiem cilvēkiem atkarību no aktīvās atpūtas un sporta," uzsvēra Ruskis. "Mums ir daudz tādu piemēru ar jauniešiem, kuriem jau ir 18 gadi. Viņi vienkārši to dara prieka pēc. Ir tādi, kas aiziet profesionālā sportā, ir tie, kas šeit nāk sava prieka pēc – pabrauc, pasporto."
Viens no tādiem ir BMX riteņbraucējs Edvards Emīls Liberts, kurš pats uzaudzis Mārupes trasē, bet tagad jau trenē jaunos sportistus.
"Man likās laba iespēja paralēli universitātei un studijām. Liekas vērtīgi tās zināšanas, kas man ir, nodot tālāk nākamajām paaudzēm, nevis paturēt pie sevis," paskaidroja treneris Liberts. "Tā pieredze ir iekrāta – ir braukts Eiropas, pasaules čempionātos, arī Pasaules kausā pie pieaugušajiem. Mans liekas, tas bija nākamais solis, ko vajadzēja spert."
Savukārt Anita Ruska uzsvēra galveno – ieguvēji ir pašu bērni.
"Mēs darām ļoti daudz kopā ar viņiem. Tas laiks, ko mēs pavadām kopā ar mūsu bērniem, neviens mums to neatņems," motivāciju turpināt darboties atklāja Anita Ruska.
