“Tā situācija ir tāda, ka 12 cilvēki peld vienā celiņā un nav iespējams līdz galam trenēties, sagatavoties sacensībām, jo sporta skola nedod vairāk celiņus. Tas ļoti ierobežo iespējas, un nevar kārtīgi sagatavoties sacensībām,” norādīja Maļuka, paužot cerību, ka kāds varētu izlabot šo situāciju, jo šobrīd neviens īsti nepievērš tam uzmanību.
Nedēļu līdz gaidāmajam startam Eiropas pieaugušo čempionātam Glāzgovā Maļuka vēl joprojām trenējas “Daugavas” sporta namā vienā celiņā kopā ar pieciem, brīžiem pat 11 treniņa biedriem. Katram no Jūlijas Kuzminas audzēkņiem ir savs sportisko sasniegumu līmenis, savas ambīcijas.
Kur rodas konflikts? Visbiežāk, kad noteikumos iestrādātie punkti nesakrīt ar reālo dzīves situāciju.
Maļuka ir “Rīdzenes” sporta skolas septītās klases jeb septītās mācību treniņu grupas audzēkne. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka šīs vecuma grupas apmācības sporta skolā sastāv no 19 mācību stundām nedēļā. Šādu stundu skaitu par apmācību trenerim apmaksā valsts. Realitātē Ievai būtu jātrenējas gandrīz divas reizes vairāk.
Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolas “Rīdzene” direktore Zane Reine “Sporta studijai” norādīja, ka Ievu varētu pacelt vecākā grupā, taču šādā gadījumā sportistei samazinātos gadu skaits, kurus viņa varētu pavadīt skolā, apgūstot šo programmu. Tā kā, palielinot stundu skaitu, paceļot augstākā grupā, audzēknim samazinās laiks, ko pavadīt skolā.
Par to, ka sporta skolā kaut kas nav kārtībā ar darba organizāciju un elementāru treneru sadarbību, liecina filmēšanas laikā novērotais. Kamēr viens celiņš ir pārblīvēts ar audzēkņiem, cits stāv pilnībā neizmantots.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule “Sporta studijai” norāda: “Ievas gadījumā, ja nepieciešams lielāks stundu skaits, neviens nav aizliedzis lielāko stundu skaitu piemērot tam bērnam. Sadarbībā ar treneri, nepārsniedzot slodzes, izvērtējot jaunieša iespējas, to šobrīd var īstenot gan ar federācijas atbalstu, gan ar sporta skolas dibinātāju, šajā gadījumā Rīgas pašvaldības atbalstu. Es nedomāju, ka būtu jāmaina sistēma attiecībā uz izglītības programmas īstenošanu.”
Latvijas Peldēšanas federācija uzsver, ka sportistu labā darījusi daudz – šogad apmaksājusi teju simt sacensību un treniņu dienas. Nākamgad līdz olimpiskajām spēlēm plānā ir 75 apmaksātas treniņu un sacensību dienas.
Federācijas prezidents Aivars Platonovs atzina, ka ūdeni sportistiem var nodrošināt, bet katram peldētājam treneri klāt nevar nodrošināt – tam trūkst resursu. Jo neviens treneris nestrādās tikai uz entuziasma pamata.
Tomēr Ieva saņem Latvijas Olimpiskās vienības atbalstu un Olimpiskās solidaritātes programmas maksājumus treniņu darbam. Gada laikā tie ir ap 6500 eiro, kas tiek tērēti treniņnometnēm un dalībai sacensībās.
Treniņu apstākļi šajā gadījumā vairāk izskatās pēc organizatoriskas dabas problēmas.
Ievas trenere Jūlija Kuzmina atklāj, ka par problēmu runājusi ar atbildīgajām institūcijām, taču pie kopīga risinājuma tā arī nav tikts. “Olimpiāde tuvojas, risinājumu nav,” pauda Kuzmina.
Situācija sarežģījusies šī gada rudenī. Šogad būtiski pieaugusi maksa par Olimpiskā sporta centra peldbaseina izmantošanu – sporta skolas plānotais budžets ticis izsmelts jau pirmajā pusgadā. Tāpēc rudenī vairākas grupas pārcēlušās uz “Daugavas” sporta nama peldbaseinu.
Reine pauda, ka trenerei vajadzētu pavariēt ar pieejamajiem diviem peldceliņiem - proti, vienā palaist perspektīvākos audzēkņus, bet otrā peldētājus ar ne tik labiem rezultātiem. Vairāk par diviem peldceliņiem sporta skola šai grupai nevar nodrošināt.
