Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs intervijā Latvijas Televīzijai atklāja, ka Rīgas pašvaldības izdotie noteikumi baseinos liedz izmantot dušas un ģērbtuves. Tādējādi maz ticams, ka kāds pašvaldības baseins darbosies bez pieejamām dušām un ģērbtuvēm.
Lielajiem privātajiem baseiniem Olimpiskajā centrā un Ķīpsalā tehniski atsākt darbu būtu vienkāršāk, bet problēma ir tā, ka tos nedotē ne pašvaldība, ne valsts. Platonovs atzīst, ka lielajiem baseiniem darbības atsākšana ir sarežģītāka un saistīta ar finanšu risku, jo to vadībai jārēķina, vai izdosies segt izdevumus.
Vairāki peldbaseini reģionos ir sākuši darboties, piemēram Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) baseins Jelgavā. Tajā gan trenējas tikai sporta skolas audzēkņi. Jelgavas bērnu un jauniešu sporta skolas audzēkņi, kas sasnieguši 12 gadu vecumu, ir priviliģētā stāvoklī, jo viņiem vienīgajiem ir ļauts treniņiem izmantot LLU baseinu, pastāstīja skolas direktores vietnieks Māris Lindenbaums. Viņš uzsvēra, ka tiek ievēroti visi drošības nosacījumi, bet interesentiem, kas vēlētos papeldēt sava prieka labad, tas nav iespējams.
Lielākajai daļai augsta līmeņa peldētāju, piemēram, vairāku Latvijas rekordu īpašniecei ievai Maļukai šobrīd nav pieejams baseins, bet LPF ir rīcības plāns. LPF plāno nākamnedēļ iesaistīt ieinteresētus valsts izlases dalībniekus treniņnometnē Rēzeknē, kur viņiem būs iespēja peldēt baseinā, pastāstīja Platonovs. Rēzeknē peldētāji gatavosies līdz brīdim, kamēr kļūs pieejami viņiem ierasti lietotie baseini.
Vairāku baseinu vadība vēl rēķina, vai durvju atvēršana ir finansiāli iespējama. Turklāt teju visus biedē tas, ka noteikumu pārskatīšanas gadījumā 9. jūnijā peldbaseinus atkal varētu nākties slēgt.
