Rēzeknē peldētāji jau vairākas nedēļas trenējas sešu celiņu brīvdabas peldbaseinā, kur ūdens temperatūra ir 27 grādi. Treneris Germans Jakubovskis pastāstīja, ka tā ir lieliska iespēja peldētājiem atgriezties ierastā ritmā, turklāt apstākļos, kas Rīgā nav pieejami. 
Vietējo rēzekniešu interese par peldēšanu baseinā nav liela, kas nodrošina 11 izlases peldētājiem zaļo gaismu treniņiem nepieciešamajā ilgumā. Turpretim viesnīca Rēzeknē gan ir noslogota, un tikt pie brīvām istabām sportistiem nemaz nav tik viegli.
Jakubovskis nesteidz prognozēt, kad peldēšanā varētu atsākties sacensības, bet
pagaidām sportistiem galvenais ir atgriezties ūdenī un atgūt formu treniņos.
Treniņi atklātā baseinā būtiski neatšķiras, vienīgi peldēt uz muguras ir sarežģītāk, jo nav iespējams orientēties telpā pēc griestiem. Toties treniņos ir svaigs gaiss un saules gaisma, un sportista gaitās Jakubovskis bieži gatavojies treniņnometnēs brīvdabas baseinos.
Vai šādi brīvdabas peldbaseini parādīsies arī citur Latvijā, būs atkarīgs no iedzīvotājiem un viņu intereses prasīt savām pašvaldībām šādu iespēju, atzina treneris. Rēzeknē iepriekš bija itin spēcīga peldēšanas skola, kas pašlaik savas pozīcijas mazliet zaudējusi, taču ir audzēkņi, ar ko strādāt, un Jakubovskis cer, ka peldēšanas izaugsme būs arī šajā Latgales pilsētā.
Izlasei Rēzeknes peldbaseinā ir atvēlēti noteikti celiņi, un par sanitāro noteikumu ievērošanu nav bažu,
jo jūtams, ka hlora daudzums ir pat lielāks nekā ierasts. "Esmu pārliecināts, ka šeit neko [veselībai bīstamu] nevar noķert," teica Jakubovskis. 
Perspektīvas Latvijas peldēšanā ir grūti prognozēt, jo lielākie panākumi ir lielvalstīm ar plašām sportistu selekcijas iespējām un nepieciešamajiem treniņu apstākļiem. "Cerēsim, ka tomēr atradīsim kādu zelta zivtiņu," savas cerības atklāja Jakubovskis.
Rēzeknē trenējas arī viens no spēcīgākajiem Latvijas peldētājiem Emīls Pone,
kurš ar sporta stipendiju ieguva izglītību Džordža Vašingtona universitātē ASV. Latvijā Pones trenere ir Gaļina Broka, pie kuras viņš turpina trenēties.
Pone cenšas sasniegt sapni kvalificēties olimpiskajām spēlēm, bet par trenera karjeras iespējām viņš pašlaik nedomā, jo nejūt aicinājumu un prasmes peldētāju apmācības darbam. Pēc dažādiem izmēģinātiem stiliem Pone pašlaik koncentrējas 200 metru kompleksajai distancei, kur nepieciešamas prasmes visās četrās disciplīnās. Pone ir izpildījis olimpiskās atbilstības normatīvu, taču tas negarantē viņam uzaicinājumu nākamvasar startēt Tokijā. Savukārt līdz olimpiskā kvalifikācijas normatīva sasniegšanai Ponem vēl pietrūkst trīs sekunžu. "Vēl nedaudz jāpatrenējas," piebilda peldētājs.
Āra baseinos Ponem peldēt patīk, bet individuālos rezultātus Emīlam palīdzēja uzlabot arī komandas gars, kas individuālajā sporta veidā valda ASV. Augstskolās uzsvars ir uz stafetēm un punktiem, ko katrs peldētājs var komandai nodrošināt. Pone gaida, kad varētu sākties sacensības, taču uzskata, ka tas nenotiks agrāk kā rudenī, kad viņam jau paredzēts doties atpakaļ uz ASV.
Latvijas peldētājiem gatavošanās Covid-19 apstākļos nav vienkārša, jo drošības noteikumi ir striktāki nekā daudzos citos sporta veidos.
"Piespēle" podkāstā
-
Savā lietotnē meklē - Piespēle
Garums - 15 min; jauna epizode katru svētdienu.
LPF aicina svītrot noteikumos punktu, kas nosaka peldbaseiniem paaugstinātu platības nodrošinājumu vienam apmeklētājam. Ierobežojumus peldēšanas sportam Platonovs nosauca par absolūti nepamatotiem, bet lielākie cietēji būšot treniņgrupu audzēkņi, jo izdevumi par baseina īri divkāršojas.
Savukārt Veselības ministrijas (VM) Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane paskaidroja, ka VM nereglamentē sacensību norisi, bet nosaka prasības peldbaseinu lietošanai sabiedrībai kopumā. Ministrijā uzklausīti ekspertu viedokļi un ņemta vērā citu valstu pieredze. Feldmane atgādināja, ka
Latvija nav vienīgā valsts, kur peldbaseinus uzskata par paaugstināta riska zonu Covid-19 izplatībā.
Piemēram, Īrijā baseinus plāno atvērt tikai jūlija otrajā pusē, savukārt Polijā ir aizliegts celiņā atrasties vairāk nekā četriem peldētājiem vienlaicīgi. Tikpat strikti ierobežojumi kā Latvijā ir arī citās valstīs.
Feldmane atzina, ka nav strikta zinātniskā pamatojuma visiem jaunajā situācijā, tādēļ tiek ņemta vērā kaimiņu pieredze, bet noteiktās normas varētu arī mainīt atkarībā no situācijas attīstības. Baseinā nav iespējams nodarboties bez pārģērbšanās, tādējādi ir vairāk riska faktoru, piemēram, ģērbtuvju izmantošana.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs paskaidroja, ka no 10. jūnija drīkst notikt sacensības, ievērojot noteiktos dalībnieku skaita ierobežojumus. IZM diskutēja ar VM par regulējuma nosacījumiem peldbaseiniem, bet noteicošais bija Veselības ministrijas speciālistu skatījums.
Platonovs gan uzskata, ka maksimāli pieļaujamā līmenī hlorētajā baseina ūdenī nekādi vīrusi nespēj izdzīvot. Viņš sola, ka LPF turpinās cīnīties, lai peldēšanā būtu iespējas trenēties tādā pašā līmenī kā citos sporta veidos, kur nodarbības ir atļautas.
