Starptautiskās Paralimpiskās komitejas šefs: Latvijā nav tilta starp medaļām un iekļaujošāku sabiedrību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) prezidents Endrjū Pārsonss otrdien sarunā ar premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") uzsvēra parasportistu nozīmīgo lomu, kas nes ne tikai prieku par medaļām, bet arī veido iekļaujošāku sabiedrību.

Pārsonss mudināja valdību rast līdzekļus paraolimpiskā sporta treniņu centra izveidei un Latvijas Paralimpiskās komitejas budžeta palielināšanai, lai veicinātu parasportistu iekļaušanos sabiedrībā. SPK prezidents atzina, ka Latvijā paraolimpiešiem ir daudz mazāks budžets nekā abās pārējās Baltijas valstīs, taču daudz augstāki sportiskie sasniegumi. Tomēr izpratne par paraolimpiskā sporta devumu sabiedrībai esot nepietiekama gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. 

Endrjū Pārsonss par paraolimpiskā sporta stāvokli Latvijā
00:00 / 03:42
Lejuplādēt

"Atklāti sakot, biju domājis, ka jums būs vairāk kopīga ar lietuviešiem un igauņiem. Latvijas Paralimpiskās komitejas budžets ir divreiz mazāks nekā igauņiem, bet četrreiz mazāks nekā kolēģiem Lietuvā. Ja skatāmies uz sasniegtajiem rezultātiem, tad Latvija ir ar atrāvienu labākā Baltijā," teica Pārsonss. "Kas jums visiem Baltijā ir kopīgs, noteikti ir sapratnes trūkums par paraolimpiskā sporta pozitīvo efektu uz sabiedrību. Jā, lepojaties ar medaļām, bet nav tilta starp šīm godalgām un to, kā kļūt par iekļaujošāku sabiedrību. Nesaku, ka Latvija vai Baltijas valstis nav iekļaujošas, bet vienmēr ir vieta pilnveidei. Paraolimpiskais sports var būt ļoti labs katalizators."

Pārsonss par vizītes mērķi Baltijas valstīs nosauca vēlmi dalīties ar ieteikumiem un citu līdzīga lieluma valstu pieredzi, lai sniegtu konstruktīvu atbalstu, nevis pamācītu. Viņš saskata, ka

jauna Sporta likuma veidošana paver Latvijai iespēju radīt efektīvu sistēmu, kas sniegtu atdevi sabiedrībai. 

"Jūs joprojām paļaujaties uz dažu līderu entuziasmu. Nav sistēmas. Ir kaut kāda infrastruktūra, bet nepietiekami daudz," uzsvēra Pārsonss. "Redzu iespēju to visu pilnveidot līdz ar [Latvijas] jaunā Sporta likuma izstrādi. Tā ir iespēja Latvijas paraolimpiskajam sportam iegūt vairāk resursu, skaidrāku lomu kopējā sporta politikā valstī. Jānodefinē, par ko Latvijas Paralimpiskā komiteja ir atbildīga, jāizveido sistēma, bet mans uzdevums šeit nav rādīt ar pirkstu un teikt priekšā, kas jādara. Esmu šeit, lai parādītu savu atbalstu."

Cilvēki ar īpašām vajadzībām, redzot televīzijas ekrānā sev līdzīgus sportistus paraolimpiskajās spēlēs, jūtas iedvesmoti, un pirmā reakcija parasti visiem ir pārsteigums, sacīja SPK prezidents.

"Katram paraolimpisko spēļu skatītājam ir jāsaprot, ka tas ir kas vairāk par sportu. Tas maina cilvēku dzīves visā pasaulē, un pasaulei paraolimpiskās spēles šobrīd ir vajadzīgas vairāk nekā jebkad agrāk," uzsvēra Pārsonss. "Plaši izplatīta ir sabiedrības polarizēšanās. Tā ir vienkārša necieņa pret citādiem vai citādi domājošiem. Daudzveidība un sadarbošanās ir atslēga šīs planētas pastāvēšanai. Atšķiršanās no pārējiem jāuztver kā priekšrocība, nevis trūkums." 

Pilna saruna ar Endrjū Pārsonsu (angļu valodā)
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pārsonss sagaida, ka nemainīsies SPK attieksme pret Krieviju un Baltkrieviju, kam ceļš uz dalību Parīzes paraolimpiskajās spēlēs ir slēgts, jo situācija Ukrainā kopš kara sākuma nav mainījusies. Pārsonss uzsvēra, ka tas ir visas organizācijas lēmums, ko pieņem SPK biedri Ģenerālajā asamblejā, nevis vienpersoniski prezidents.

Jau vēstīts, ka Pārsonss vizītē Baltijas valstīs Latvijā uzturēsies līdz 8. februārim. Viesojoties Baltijas valstīs, Pārsonss vēlas iepazīt vietējo situāciju un izaicinājumus, lai SPK labāk spētu palīdzēt paraolimpiskā sporta attīstībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti