Pārsonss ieradīsies 5. februārī un Latvijā uzturēsies līdz 8. februārim. Vizītes ierosinātāja ir arī paralimpiskās kustības patronese Andra Levite – tieši viņa Tokijas paralimpisko spēļu laikā Pārsonsu aicināja apmeklēt Latviju, lai iepazītos ar LPK paveikto un pārrunātu tālākās attīstības iespējas paralimpiskajā kustībā.
SPK prezidents 5. februārī iepazīs Siguldu un tās sporta infrastruktūru, kā arī kopā ar vairākkārtējo pasaules čempioni paravieglatlētikā Diānu Krūmiņu apmeklēs Siguldas Sporta centru, bet Siguldas bobsleja trasē tiksies ar Latvijas parabobslejistiem, lai pārrunātu sporta veida iespējamo iekļaušanu paraolimpisko spēļu programmā.
Pārsonss kopā ar LPK pārstāvjiem un vairākkārtējo pasaules čempionu paravieglatlētikā Aigaru Apini, šķēpmetēju Raivo Maksimu un treneri Ināru Aperāni svētdien apmeklēs Murjāņu sporta ģimnāziju. Tajā ir vienīgais iekštelpu stadions Latvijā, kurā paravieglatlēti ratiņkrēslā var ziemā trenēties lodes grūšanā. Citi paravieglatlētikas sporta veidu treniņi, piemēram, šķēpa mešanā un diska mešanā, ir iespējami tikai ārā, tostarp ziemā, un lielākoties pļavās un parkos.
Jaunajā darba nedēļā Pārsonss tiksies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un viņa dzīvesbiedri Andru Leviti, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, kultūras ministru Nauri Puntuli un Latvijas sabiedrisko mediju vadības pārstāvjiem, kā arī ar Saeimas Sporta apakškomisijas deputātiem.
Pārsonss paskaidroja, ka vizīte Baltijas valstīs ļauj SPK iepazīt katras valsts specifiku un izaicinājumus, tādējādi labāk saprotot, kā palīdzēt.
"Tā arī ir unikāla iespēja atbalstīt paralimpiskās komitejas vietējā līmenī, tiekoties ar valdības pārstāvjiem, medijiem un sponsoriem, kā arī citiem atbildīgiem cilvēkiem. Šī ir mana pirmā reize Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tāpēc priecājos par iespēju iepazīt paralimpisko kustību katrā no valstīm," Pārsonsu citēja LPK.
Savukārt LPK prezidente Daiga Dadzīte atzina, ka Latvijas paraolimpiešu saime SPK prezidenta vizīti gaida ar nepacietību, jo vēlas viņu iepazīstināt ar aktuālajiem izaicinājumiem, kā arī kopīgi meklēt atbalstu un risinājumus turpmākai paralimpiskās kustības attīstībai.
"Viens no sāpīgākajiem jautājumiem šobrīd ir valsts piešķirtais finansējums, kas pēdējos gados ir palicis nemainīgs, taču izmaksas strauji pieaug. Kamēr kolēģi no Igaunijas un Lietuvas naski dodas uz treniņnometnēm un sacensībām, lai kvalificētos Eiropas un pasaules čempionātiem, Latvijas sportistiem šādas iespējas ir ierobežotas. Kritiska situācija ir arī sporta infrastruktūras pieejamības un pielāgotības jautājumos," paskaidroja Dadzīte.
LPK prezidente atzina, ka izaicinājumu ir daudz, bet ar Pārsonsa palīdzību varētu veicināt veselīgas diskusijas dažādos pārvaldības līmeņos.
