Šī ir trešā reize trīsdesmit gadu laikā, kad parasportisti no Latvijas dodas uz ziemas paralimpiskajām spēlēm, šogad tajās iekļauti seši sporta veidi – kalnu slēpošana, biatlons, distanču slēpošana, para ledus hokejs, snovbords, kā arī ratiņkērlings.
Šobrīd Latvijā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir iespēja pamēģināt kalnu slēpošanu ar pielāgotu sēdslēpi. Šobrīd ar šo sportu nodarbojas Mārtiņš Oliņš. Latvijā ir arī viens sertificēts sēdslēpes instruktors Dāvis Siminaitis.
Viens no Siminaiša mērķiem ir kādreiz aizbraukt uz ziemas Paralimpiskajām spēlēm.
Tāpat Latvijā ir pieejams para ledus hokejs, kas tiek dēvēts arī par roku vai kamaniņu hokeju. Spēlētāji pa ledu pārvietojas ar speciālām kamaniņām un ar nūju palīdzību, viņiem katrā rokā ir neliela hokeja nūja, ar kuru viņi gan dzenā ripu, gan atstumjas, lai tiktu uz priekšu.
2019. gadā projekta ietvaros tika iegādātas četras speciālās kamanas, un šobrīd Latvijā ir pieci aktīvi spēlētāji, kuri trenējas para ledus hokejā. Lai gan projekts bija ambiciozs, tas līdz galam nav sasniedzis savus mērķus, atzīst Latvijas paralimpiskās vienības vadītāja Zane Skujiņa
"Sākotnēji arī tas projekts bija ārkārtīgi ambiciozs, jo kopā ar Mareku Matisonu – para ledus hokeja federācijas prezidentu – mums bija tādi ambiciozi plāni, ka Latvija varētu kļūt par pirmo Baltijas valsti, kurai ir pielāgotas ģērbtuves un atbilstoša telpa, kur spēlēt para hokeju," teica Skujiņa.
Viņa norādīja, ka šādam projektam vajadzīgi speciāli caurspīdīgi borti, lai spēlētāji varētu caur tiem redzēt, kas notiek laukumā, kā arī atbilstoša infrastruktūra ar ģērbtuvēm un tualetēm.
"Ja ģērbtuves un tualetes ir pielāgotas, tur ir visi rokturi un viss ir kārtībā, tad durvis vienkārši ir par šauru, vai otrādi – durvis ir gana platas un kaut kas nav līdz galam pielāgots," skaidroja Skujiņa.
Skujiņa gan piebilda, ka tas netraucē šiem paralimpiskajiem hokejistiem trenēties. Taču arī viņi saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. "Viņi ir no dažādām Latvijas pilsētām," teica Latvijas paralimpiskās vienības vadītāja, uzverot, ka para sportā tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem.
Šobrīd para ledus hokeja attīstība ir tikai sākuma stadijā, taču paralimpiskā komiteja cer, ka nākotnē Latvija ziemas paraolimpiskajās spēlēs varētu būt pārstāvēta arī šajā sporta veidā. Ambiciozākais plāns ir, ka tas varētu notikt jau pēc četriem gadiem, bet ticamākais, ka 2030.gadā.
Latvijas Paralimpiskā komiteja arī cer, ka tuvākajā nākotnē starp paraolimpiskajiem sporta veidiem tiks iekļauts arī para bobslejs. Sākotnēji bija plānots, ka Pekinā tas varētu būt, taču netika izpildīti vajadzīgie kritēriji –para bobslejā jātrenējas vismaz 12 valstu sportistiem no trīs kontinentiem.
Para bobslejs Latvijā ir pieejams, un sportisti no Latvijas piedalās starptautiskos turnīros.
Savukārt Latvijas ratiņkērlinga izlases spēlētāja Poļina Rožkova ir izteikusi vēlmi pamēģināt para snovbordu, jo ar to nodarbojusies arī pirms traumas.
