Lai apzinātu sporta veidus, kurus jaunajā sporta centrā varētu izvietot, ir panākta vienošanās par kopīgas darba grupas izveidošanu ar Latvijas Olimpisko komiteju, pastāstīja Paralimpiskā sporta centra projekta vadītāja Liene Apine. Tālāk būtu jāskatās iespējas finansējuma piesaistīšanai, lai ieceri īstenotu.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs atzina, ka pašreizējos finanšu apstākļos Paralimpiskā centra IZM plānos nav. Samoilovs norādīja, ka valsts prioritāte pašlaik ir drošība, tāpēc pārējām nozarēm ir jāsavelk ciešāk jostas. Ministrijā neuzskata, ka Latvijā būtu pielāgotās sporta infrastruktūras deficīts.
"Mums Latvijā ir pietiekami daudz infrastruktūru, kura ir pielāgota cilvēkiem ar invaliditāti, arī nesen [ekspluatācijā] nodotais Nacionālais sporta centrs," teica Samoilovs. "Būvējot to objektu, tas tika veikts sadarbībā ar sportistu organizācijām, ar nevalstiskajām organizācijām, arī biedrībām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti. Lai nodotu jebkuru sporta objektu Latvijā, ir jāievēro normatīvi, kuri ir pielāgoti cilvēkiem ar invaliditāti."
Paralimpiskā sporta centra projekta vadītāja Apine esošās infrastruktūras pielāgošanu uzskata par kosmiska mēroga mērķi.
"Ja mēs varētu panākt esošās infrastruktūras pielāgošanu, tas jau būtu kā uzbūvēt kosmosa kuģi. Latvijā nevienam nav skaidrs, kāda ir tā mūsu sporta infrastruktūra," paskaidroja Apine. "Jā, mēs varam uzbūvēt iebrauktuvi, bet ir ļoti grūti izbūvēt dušas telpas sportistiem, ģērbtuves un visu pārējo. Tas var izmaksāt pat dārgāk nekā uzbūvēt vienu centru, kas ir pielāgots pilnīgi visam."
Latvijas Paralimpiskās komitejas ieskatā sporta centra projekts nav realizēts tikai tāpēc, ka trūcis politiskās ieinteresētības.
Projekta vadītāja Apine kā kļūdu izceļ vēlmi publiski un caurspīdīgi atainot projekta īstenošanu.
"Mēs ar Paralimpiskās komitejas prezidenti Daigu Dadzīti savā starpā esam runājušas, ka laikam pieļāvām būtisku taktisku kļūdu, jau pašā sākumā paziņojot, ka šis centrs taps pilnīgi atklāti, ikvienam būs iespēja redzēt katru izmaksu izlietojumu, katru centu, cik maksājusi katra skrūvīte un visu pārējo," teica Apine. "Tā, man liekas, bija mūsu kļūda, kāpēc šis centrs joprojām ir tikai uz papīra."
Pirms pāris gadiem publicētajās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausītajās "Būvnieku karteļa" sarunās tika apspriests objektu sadalījums būvnieku starpā, tai skaitā arī sporta infrastruktūra. Lielākā daļa kartelī iesaistīto būvnieku bija aktīvi gan sporta un politisko projektu sponsorētāji, gan vēlāk arī sporta objektu būvētāji. Sarunās figurēja arī vairāku sporta federāciju tagadējie vadītāji. Publiski par karteļa slēpto ietekmi ir runājis bijušais Siguldas ledus trases direktors Dainis Dukurs, atzīstot, ka, atrodoties amatā, izjutis spiedienu no politekonomiskajiem grupējumiem.
IZM gan neuzskata, ka Paralimpiskā sporta centra projekta izgāšanā pie vainas būtu Paralimpiskās komitejas vēlme pēc caurspīdības.
"Šo jautājumu [par caurspīdību] es nevaru komentēt. Negribētos ticēt, ka tas ir iemesls. Tomēr gribētos ticēt, ka tam bijuši kādi citi iemesli, ja šis projekts ticis apstādināts," teica Samoilovs.
Paralimpiskajā komitejā uzsver, ka sporta centrs būtu atvērts jebkuram sportot gribētājam, nevis tikai personām ar invaliditāti. Ja nepieciešams, būvei varot dot arī citu nosaukumu.
