Jūlijā Londonā trīs zelta medaļas pasaules čempionātā paralimpiešiem izcīnījušajai Diānai Dadzītei nākamais lielais mērķis ir starts 2020.gada paralimpiskajās spēlēs Tokijā, bet gatavošanās posmā viņa daudz ceļo starp Latviju un Trīri Vācijā, kur vieglatlētei ir savs augsta līmeņa treneris. Sportiste Latvijas Radio piektdien pastāstīja, ka negrasās samierināties ar sasniegto, tādēļ ir gatava pieņemt izaicinājumus, lai gan tas nozīmē mazāk laika ģimenē un šķiršanos no psiholoģiska komforta.
Dadzīte līdz startam Tokijā grib turpināt sadarbību ar daudz jau devušo treneri, jo nevar pārliecināt viņu pārcelties uz Latviju. Abās valstīs Diāna pavada apmēram vienādu laiku, lai gan prom no mājām ir skumīgi, trūkst ierasta ēdiena un ģimenes. Diāna ir pateicīga arī savai pirmajai trenerei Inārai Aperānei, kura viņu aiz ausīm aizvilkusi uz pirmo treniņu.
Treniņi paralimpiskajā sportā ir mazliet sarežģītāki, jo nepieciešams papildu laiks, lai rīkus pārvaldītu. Diāna arī atgādina, ka paralimpiskajās disciplīnās mešanas tehnika ir cita, un tās apgūšana nebūt nav viegla. "Pamēģiniet apsēsties uz beņķa, sevi piesiet un aizmest šķēpu 27 metrus. Mūsu pašu Latvijas šķēpmetējs tā nevarēja šķēpu aizmest 30 metrus," viņa paskaidroja.
Vācijā Dadzīte ziemā spēlē arī ratiņbasketbolu pusprofesionālā līmenī pirmajā bundeslīgā, kur spēcīgākajam klubam gadā ir miljona eiro budžets. "Lai neiesūno roka un ķermenis neiestīvē, uzspēlēju ratiņbasketbolu ar čaļiem," teica sportiste, kam klubs apmaksā izdevumus, bet algu par spēlēšanu viņa nesaņem.
Diāna atgādina, ka daudzās medicīniskās grupas un atlētu klasifikācija paralimpiskajā sportā ieviestas godīgai konkurencei. "Man nekustas kājas, un es nevaru sacensties ar neredzīgu šķēpmešanā," viņa paskaidroja. Paralimpiskajā sportā medicīniskās pārbaudes ir ļoti pamatīgas - klasifikācijā stundu spaida un mīca atlēta ķermeni, līdz ārsti apstiprina attiecīgu ieskaites grupu. Esot dzirdēti arī mēģinājumi krāpties, taču visi blēži uzreiz tiekot atmaskoti.
Ar pasaules čempionātā Londonā sasniegto rezultātu lodes grūšanā Diāna nav apmierināta, jo, neraugoties uz uzvaru, netika sasniegts personiskais rekords un viņa varējusi vairāk. Diska mešanā izdevās sasniegt plānotos 23 metrus, savukārt šķēpmešanā izdevies apliecināt, ka Latvija ir šķēpmetēju zeme. Diāna bijusi pārliecināta par saviem spēkiem, un šķēpmešanu viņa uzskata par tehniski vienkāršāko mešanas disciplīnu.
Dadzīte saskata, ka situācija pamazām uzlabojas vides pieejamībā trenažieru zālēs, jo arī fitnesa zāļu īpašnieki vairāk piedomā par cilvēkiem ar invaliditāti. Pirms gadiem trim Diāna bijusi kādās piecās trenažieru zālēs, kur nevienā nebija iespējams iekļūt cilvēkam ratiņkrēslā. Tagad viņa atradusi zāli Rīgā pie VEF tilta, kur var būt viena no visiem un gūt prieku no trenēšanās. Savukārt stadionā Dadzīte trenējas Murjāņos.
Nākamgad svarīgākais starts Diānai būs Eiropas čempionāts Berlīnē, un sportiste neapstājas pie sasniegtā. Dadzīte cer uz labu rezultātu arī Tokijā, lai tāpat kā šogad Londonā uz goda pjedestāla varētu justies lepna par Latviju.
