Jau ierasti Latvija būs pārstāvēta vieglatlētikā, kā arī startēs peldēšanā, loka šaušanā un paralimpiskajā iejādē. Iepriekšējās paralimpiskajās spēlēs Riodežaneiro startēja 12 Latvijas paralimpieši piecos sporta veidos, taču pandēmijas laiks ietekmēja iespējas kvalificēties.
Dalība kvalifikācijā bija ļoti dārga un ne vienmēr samērojama ar Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) iespējām, turklāt ne visas plānotās atlases sacensības notika, pastāstīja Skujiņa. Viņa cer, ka maksimumu Tokijā spēs paveikt arī pašreizējais sastāvs. Pandēmijas apstākļos īpaši liels darbs ieguldīts jau gatavošanās posmā.
Paralimpisko spēļu specifika pēc noteiktas kvotu sistēmas katrai valstij ļauj deleģēt noteiktu skaitu dalībnieku.
Tādēļ Latvijas delegācijā nebūs vairāku augstā līmeņa sportistu paralimpiskajā paukošanā un vieglatlētikā. Piemēram, nepietiekamu kvotu dēļ mājās paliks pasaulē septītais spēcīgākais paralimpiskais šķēpmetējs Dmitrijs Silovs. Sportistu skaita ierobežojuma dēļ dalībnieku lokā nenokļūst visi spēcīgākie.
"Protams, ir mazliet skumji redzēt sportistus, kuri tik ļoti centušies un ir tik augstu pasaules rangā, bet, diemžēl, nedodas mums līdzi," nožēlu par ierobežotajām kvotām pauda Skujiņa.
Jau svētdien ceļā devās paralimpiskās iejādes jātnieks Rihards Snikus un zirgs King of the Dance, vispirms mērojot ceļu uz Vāciju, kur sportista sacensību partneris vispirms uzturēsies karantīnā.
Tāpat kā olimpisko spēļu dalībnieki arī paralimpiskie sportisti Tokijā drīkst ierasties ne agrāk kā 5-7 dienas pirms starta,
tādēļ Latvijas atlēti uz Japānu dosies vairākās grupās. Pirmie astoņi delegācijas dalībnieki ceļu sāks 13.augustā, kas ļaus paravieglatlētiem treniņnometnē Fudzi pilsētā aklimatizēties Japānā.
"Piecas līdz septiņas dienas ir par maz un sportisti paši vēlējās mazliet ilgāk padzīvot šajos apstākļos," pastāstīja Skujiņa.
Līdzīgi kā olimpisko spēļu dalībniekiem arī Tokijas paralimpiešiem vēl pirms kāpšanas lidmašīnā jāveic divi Covid-19 testi, bet uz vietas Japānā nosacījumi paredz nepārtrauktu sejas masku lietošanu, testu veikšanu un distances ievērošanu, kā arī apbalvošanā medaļnieki godalgas pasniegs paši sev.
Karognesējus - pa vienai sievietei un vīrietim -, kam uzticēs Latvijas karogu spēļu atklāšanas ceremonijā, nosauks pirmdien, 9.augustā.
Latvijas paralimpieši cer, ka Tokijas spēles attieksmē pret viņiem veicinās vienlīdzības nevis pārpalikuma principu gan budžeta, gan infrastruktūras jautājumos. Piemēram, tērpus pirms došanās uz Tokiju paralimpieši saņēma ar uzdrukātiem olimpiskajiem apļiem un neatbilstoši prasītajiem izmēriem.
"Gribam vienlīdzību un labu attieksmi," uzsvēra Skujiņa.
Piekrītot, ka paralimpiskajā sportā jāuzlabo treniņu sistēma, Skujiņa uzsvēra, ka Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Sanda Riekstiņa (Jaunā konservatīvā partija) vēlme noteikt atšķirīga lieluma valsts prēmijas olimpiešiem un paralimpiešiem neuzlabos paralimpisko sportu. Viņa cer, ka lielāku uzmanību paralimpieši izpelnīsies ikdienas nodrošinājuma jautājumu risināšanā.
