Klota komanda cer, ka drīzumā parabobslejs tiks iekļauts ziemas paralimpisko spēļu programmā un ar laiku paralimpiskajiem sportistiem būs iespēja trenēties arī Siguldas trasē. Pirms nedēļas Norvēģijā, Lillehammeres trasē, Arturs izcīnīja jau otro pasaules čempiona titulu, un šogad atbildība bijusi dubultaugsta, jo vajadzēja aizstāvēt pērn izcīnītos laurus.
Arturs pēc izcīnītās uzvaras jūtas gandarīts, lai gan atzīst, ka baidījies par katras mazākās kļūdas cenu, kas varēja nozīmēt atvadīšanos no čempiona titula. Arī viņa trenere Vita Kotāne teic, ka sportists bija vairāk uztraucies nekā iepriekšējā gadā un pastiprināta uzmanība bijusi arī no konkurentiem un viņu treneriem. Arturs gan teic, ka viņš, cik iespējams, koncentrējies uz katru sekundes simtdaļu. Tagad viņu iepriecina, ka panākums nav palicis nepamanīts.
“Saka, ka seko līdzi, skatās, ja ir iespēja paskatīties, tā forši," par līdzcilvēku uzmanību gandarīts ir čempions. "Tas arī tādu stimulu dod baigi labo, ka skatās, neaizmirst tevi un seko līdzi cilvēki.”
Klots atzīst, ka vēl mācās savaldīt savas domas trasē. “Sanāk kāda kļūda, tad aizdomājies par to un jau esi kādas trīs virāžas tālāk aizbraucis, tev viss sāk sliktāk sanākt," paskaidro čempions. "Tā ir jāsamācās, sataisi kļūdu un uzreiz par to aizmirsti, tad gaidi nākamo virāžu un pēc brauciena, kad esi jau nobraucis lejā, tad analizē visu.”
Arturs trenējas individuāli pēc treneru plāna lielākoties Valkā, savukārt treniņus bobsleja trasēs praktiski nosaka Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija. Pirms katrām sacensībām ir noteikts treniņubraucienu skaits, piemēram, Lillehammerē bija deviņi braucieni. Ir gan iespēja par papildu samaksu doties uz trasi laicīgāk un trenēties vairāk.
Siguldas trasē parabobslejistu treniņi notiek ļoti reti. Latvijas parabobsleja izlases trenere Vita Kotāne atzīst, ka labprāt pašmāju trasē brauktu biežāk. "Ja trase būtu pielāgota un attieksme pret parasportistiem, kuriem nenoliedzami ir jāpalīdz, būtu tikpat labvēlīga kā citās trasēs, tad jau mēs ar prieku to darītu un trenētos," viņa saka.
Savukārt Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atzīst, ka ļoti uztraucoša ir Latvijas valsts attieksme, līdz galam nenovērtējot panākumus parabobslejā, lai gan pašvaldība ir oficiāli vērsusies gan Ministru kabinetā, gan par sportu atbildīgajā Izglītības un zinātnes ministrijā. Tomēr Klots bijis viens no retajiem Latvijas sportistiem, kurš par savu pirmo čempiona titulu nav saņēmis nekādu valsts pateicību. Pašvaldības vadītājs cer, ka šogad situācija mainīsies.
Ja parabobleju iekļaus paralimpiskajās spēlēs, sporta veidam tiktu atvēlēts valsts finansējums, pastāstīja Klots. Viņš uzsver, ka tad parabobsleju vairs neuztvertu tikai kā hobiju.
