LPK ģenerālsekretāre Liene Apine uzskata, ka projekta gaita liecina par valsts pārvaldes sistēmas nespēju efektīvi īstenot starpdisciplinārus projektus, kas pārsniedz vienas ministrijas pārziņā esošu jomu. Viņa uzsvēra, ka LPK kā Paralimpiskā sporta centra projekta īstenotājs ir darījis visu nepieciešamo, lai šāds sporta centrs taptu.
"Taču, tā kā šis ir starpdisciplinārs projekts, kas attiecas gan uz labklājību, cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā un veselību, gan sportu, mēs visu laiku saskaramies, ka valsts pusē notiek nemitīga projekta futbolēšana starp ministrijām." paskaidroja Apine. "Tā rezultātā tas [projekts] nevirzās uz priekšu, un visu laiku ir it kā jāsāk viss no sākuma."
Apine uzsvēra, ka Paralimpiskais sporta centrs ir vajadzīgs kā kritiski svarīgs objekts gan sporta pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar invaliditāti, viņu veselībai un integrācijai, gan profesionālā parasporta attīstībai. Jau kopš 2017. gada ir pieņemti gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un apakškomisiju lēmumi sporta centra tapšanai un tā izveide atbalstīta Nacionālajā sporta padomē, kā arī tam atvēlēti budžeta līdzekļi.
Tomēr projekta nākotne ir neskaidra, jo joprojām nav zināms, kas par tā virzīšanu atbild valsts līmenī,
paskaidroja Apine. Tā kā Latvijas Paralimpiskā sporta centra projekts ir saistīts gan ar sporta, gan labklājības nozari, līdz šim tā īstenošana pārmaiņus ir bijusi gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), gan Labklājības ministrijas paspārnē. Taču projekta īstenošanā nav konsekvences, un arī 2020.gada valsts budžetā līdz šim Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanai finansējums nav ticis paredzēts.
“Ja lēmums valsts līmenī par šāda sporta centra īstenošanu reiz ir pieņemts, tad no efektivitātes viedokļa ir ļoti svarīgi to arī secīgi un plānveidā īstenot, lai valsts nezaudētu jau līdz šim ieguldītos līdzekļus un gala rezultātā nenāktos pārmaksāt," uzsvēra Apine. "Viens no risinājumiem ir šī projekta iekļaušana vismaz valsts trīs gadu budžeta plānā, kā arī Paralimpiskā sporta centra projektam noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Izvērtēt šāda statusa piešķiršanu Ministru kabinets atbildīgajām ministrijām uzdeva jau 2017. gadā."
Strupceļu lēmumu pieņemšanas procesā saskata arī Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija). “Sporta apakškomisija jau savu atbalstu par finanšu līdzekļu piešķiršanu šī projekta īstenošanai ir paudusi. Arī Saeima, pieņemot valsts budžeta likumus, jau trīs reizes ir balsojusi un piekritusi. Bet mēs redzam, ka starp ministrijām notiek futbols un sporta centra īstenošana uz priekšu netiek," sacīja Riekstiņš. "Vienreiz pietiek muļķot sabiedrību. Valdībai ir skaidri jānosaka atbildīgā ministrija un jāpiešķir papildu finansējums šī projekta īstenošanai.”
LPK prezidente Daiga Dadzīte cer, ka valstī pietiks politiskās gribas un administratīvās spējas turpināt Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanu,
turklāt tajā jau ieguldīta nauda. Dadzīte atgādināja, ka pielāgotā sporta attīstība ir paredzēta valdības deklarācijā un nav iespējams gaidīt vēl daudzus gadus situācijā, kad sporta iespējas iedzīvotājiem ar invaliditāti ir ļoti ierobežotas. Kamēr Latvijā nav pilnībā pielāgota un parasportam paredzēta vismaz viena sporta centra, topošie sportisti un jaunieši trenējas pilsētu parkos, kaimiņu zālājos, bet bērnu un pieaugušo organizācijas par iespēju izkustēties sporta telpās konkurē ar visām citām sabiedrības grupām, piebilda LPK prezidente.
LPK 11. augustā atkārtoti vērsās IZM ar lūgumu vēl 2020.gadā piešķirt 150 000 eiro centra lokālplānojuma izstrādei un tālākai projekta attīstībai.
Pērnā gada nogalē LPK sadarbībā ar “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā 68% Latvijas iedzīvotāju pauda atbalstu iecerei būvēt Paralimpisko sporta centru. Savukārt plānotajā objekta atrašanās vietā Bišumuižas apkaimē 94% aptaujāto iedzīvotāju atbalsta ieceri būvēt Paralimpisko sporta centru, sagaidot apkaimes un infrastruktūras attīstību.
Aptauja arī rāda, ka 97% Latvijas iedzīvotāju saskata nepieciešamību valstij atbalstīt paralimpisko sportu.
