Viesi saziņā ar medijiem bija vairāk nekā noslēpumaini, aprobežojoties ar standarta frāzēm par skaistu pilsētu ar attīstītu infrastruktūru, kur nepieciešami arī uzlabojumi. Kādi tieši uzlabojumi nepieciešami, par to nekas netika teikts.
Sagaidāms, ka līdz pavasarim zviedri izstrādās savu piedāvājumu, kura apspriešanā jau varētu iezīmēties skaidrāks scenārijs. Savukārt Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) līdz marta vidum jāsagatavo zviedru pieprasītā informācija, lai jau maijā cerētu parakstīt oficiālu vienošanos par sadarbību.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis Latvijas Radio pastāstīja, ka viesu delegācija informēja par savu skatījumu uz 2026.gada olimpisko spēļu rīkošanu. Ilgtspējīgu risinājumu meklējumos zviedri neuzskata par lietderīgu būvēt savu kamaniņu un bobsleja trasi. Latvijai par labu ir sporta veida tradīcijas un ģeogrāfiskais tuvums Stokholmai.
Pēc tikšanās Zviedrijas Olimpiskās komitejas izpilddirektors Pīters Rēnebo žurnālistiem sacīja, ka Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē ir iespējams rīkot sacensības visās olimpisko spēļu renes sporta veidu disciplīnās, taču ir nepieciešamas turpmākas sarunas, vēstīja aģentūra LETA.
Viesi no Zviedrijas Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio teica, ka kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona sacensību aizvadīšanai viņiem ir arī citi varianti, tajā pašā laikā Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) esot teikts, ka Sigulda viņu potenciālajā piedāvājumā ir vienīgais risinājums.
Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs atzina, ka vienīgais iespējamais alternatīvais variants zviedriem Ziemeļeiropā ir Norvēģijas pilsētā Lillehammerē, kas interesi neizrādīja. Dukurs uzsvēra, ka
zviedri šoreiz bija ieradušies klātienē pārliecināties par to, ko teorētiski jau zināja no citiem avotiem.
Trases apskate notika laikā, kad Sigulda gatavojas nedēļas nogalē paredzētajam Pasaules kausa posmam un Eiropas čempionātam kamaniņu sportā, ļaujot zviedriem pārliecināties par trases un tās personāla spējām uzņemt augsta līmeņa sacensības.
Jau ziņots, ka Siguldas pilsētai un trasei pavērusies unikāla iespēja uzņemt XXV ziemas olimpiskās spēles, tāpēc Zviedrijas Olimpiskā komiteja oktobrī oficiāli uzrunāja LOK, lai Siguldas trasē rīkotu daļu sacensību. Latvijā viesojas četri Zviedrijas Olimpiskās komitejas pārstāvji, lai klātienē novērtētu olimpisko spēļu sacensību kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā rīkošanas iespējas.
Lēmumu par 2026.gada ziemas spēļu rīkotājiem pieņems 2019.gada septembrī.
Neviens pretendents oficiālu pieteikumu vēl nav aizpildījis. Pirmo soli interesenti varēs spert šogad martā, iesniedzot Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) nodomu pieteikumu. Savukārt rudenī oficiāli kļūs zināmi pretendenti, kuru pieteikumus SOK apstiprinās.
Jau zināms, ka 2022.gadā ziemas olimpiskās spēles uzņems Pekina. SOK iepriekš ir ļāvusi noprast, ka pēc Pekinas olimpiādes labprāt atgrieztos pie klasikas, ziemas spēles rīkojot atsevišķā norises vietā kalnos.
Nodomu pretendēt uz 2026.gada ziemas spēļu rīkošanu vēl ir izteikusi Siona Šveicē, Kalgari Kanādā, Saporo Japānā, kā arī kopīgi Grāca un Šladminga Austrijā. Aizvadītajā nedēļā SOK solīja palielināt savu finasējuma daļu 2026.gada ziemas spēlēm, lai iedrošinātu pieteikties vairāk pretendentus.
Arvien milztošo tēriņu dēļ uz 2022.gada ziemas olimpisko spēļu sarīkošanu Pekinai vienīgā konkurente bija Kazahstānas pilsēta Almati.
