Pašlaik nav īstais brīdis, lai izvērtētu Krievijas un Baltkrievijas sportistu atgriešanās iespēju, paziņoja Ziemeļvalstu olimpiskās un paralimpiskās komitejas, kam pievienojās arī sporta konfederācijas.
"Mēs, Ziemeļvalstu olimpiskās, paralimpiskās komitejas un sporta konfederācijas, izmantojam šo iespēju, lai vēlreiz apstiprinātu mūsu nelokāmo atbalstu Ukrainas tautai un pieprasītu mieru," teikts paziņojumā.
Janvārī SOK pauda apņēmību izzināt ceļus, kas Krievijas un Baltkrievijas sportistiem neitrālā statusā pavērtu iespēju piedalīties olimpiskajās spēlēs, olimpiskajai komitejai norādot, ka nebūtu pieļaujama diskriminācija tikai pēc potenciālā dalībnieka pases. SOK arī atsaucās uz divu ANO cilvēktiesību ekspertu viedokli, kas Krievijas un Baltkrievijas sportistu nepielaišanu olimpiskajām spēlēm pilsonības dēļ raksturo kā diskrimināciju.
Lai gan pēc Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā un Baltkrievijas sniegtā atbalsta okupācijas spēkiem SOK aicināja sporta organizācijas liegt abām agresorvalstīm dalību starptautiskās sacensībās, nepilnu gadu vēlāk olimpiskās kustības vadītāji jau meklēja atkāpšanās ceļu. SOK atzinīgi novērtēja iespēju Krievijas un Baltkrievijas sportistiem neitrālā statusā rast vietu olimpiskajā kvalifikācijā atlases sacensībās Āzijā.
SOK nostāja izraisīja Rietumu politiķu kritiku, kā arī iebildumus daļā nacionālo olimpisko komiteju. Pret SOK iecerēm īpaši asi protestēja Ukraina, kam pagājušajā nedēļā nepārprotamu atbalstu apliecināja Baltijas valstu un Polijas sporta pārraudzības struktūras.
