Itālijas olimpiskā kandidatūra ir Milāna un Kortīna d'Ampeco, savukārt Zviedrijas oficiāla kandidāte ir Stokholma un Ore. SOK prezidents Tomass Bahs diplomātiski par vienlīdz spēcīgām nosauca abas kandidatūras, kas pārstāv ziemas sportā tradicionālus reģionus. Arī apskatnieki uzskata, ka prognozēt uzvarētāju ir sarežģīti, jo katrai kandidātei ir savas spēcīgās un ēnas puses. Ja garantiju prasībās SOK būtu tikpat stingra nostāja kā iepriekš, līdz balsojumam par 2026.gada spēļu rīkošanu netiktu ne Itālijas, nedz Zviedrijas kandidatūras.
Sevi par favorītiem gan uzskata itālieši, par kuru kandidatūru SOK izvērtēšanas komisijai bija mazāk jautājumu. "Mēs esam līderi un ar to lepojamies," teica Itālijas Olimpiskās komitejas prezidents Džovanni Malago.
Tomēr atšķirības kandidātu piedāvājumos nav tik būtiskas, lai pamatoti prognozētu uzvarētāju.
Gan Itālijas, gan Zviedrijas piedāvājums paredz sacensību rīkošanu vairākos objektos, kas viens no otra maksimāli ir līdz 400-550 kilometru attālumā. Faktiski uz spēļu sarīkošanu pretendē reģioni un teritorijas, nevis pilsētas, kā iepriekš.
Zviedrija pretendē pirmo reizi sarīkot ziemas spēles un varētu uzlabot pasākuma reputāciju.
Stokholmā notika 1912.gada vasaras olimpiskās spēles, kā arī jāšanas sacensības 1956.gadā, kad Melburnas olimpiskajās spēlēs karantīnas dēļ bija aizliegts ievest zirgus. Tikmēr Itālijā ziemas olimpiskās spēles jau notikušas divreiz - 1956.gadā Kortīnā d'Ampeco un 2006.gadā Turīnā. Roma 1960.gadā uzņēma vasaras spēles.
Izredzes uzvarēt balsojumā Zviedrijai nevairo apstāklis, ka pēc vēlēšanām tikai oktobrī tika izveidota koalīcija Stokholmas pašvaldībā, kas turklāt paziņoja, ka uzvaras gadījumā neparakstīs olimpisko spēļu rīkošanas līgumu, atvēlot šo lomu Orei. Pērn izveidotā valdības koalīcija politiskās situācijas dēļ nestiprina arī Itālijas kandidatūras perspektīvas, SOK bažījoties par nestabilitāti.
Savukārt Siguldas piesaistīšanu Zviedrijas pieteikumā SOK novērtēja pozitīvi, norādot, ka tas nodrošinātu olimpisko pieredzi Latvijai, kam pastāvīgi uzņemt spēles nebūtu izredzes.
Abu pieteikumu autori neplāno lielus celtniecības darbus spēļu uzņemšanai. Milānā par privātiem līdzekļiem jāceļ jauna hokeja arēna, bet olimpiskais ciemats jau ir ieplānots kā nākamās augstskolu studentu mītnes. SOK bija nobažījusies par olimpiskā ciemata būvēšanu Stokholmā, kur nav attiecīgu saistošu garantiju.
SOK publicētie dati liecina, ka
2026.gada ziemas spēļu rīkošanu Itālijā atbalsta 83% iedzīvotāju, turpretim Zviedrijā attiecīgais rādītājs ir 55%.
Prognozētais spēļu operacionālais budžets abiem kandidātiem ir līdzīgs - 1,5 miljardi eiro Itālijai un 1,3 miljardi eiro Zviedrijai. SOK ir solījusi organizatoriem 925 miljonu dolāru atbalstu.
Par spēļu rīkošanas tiesību piešķiršanu teorētiski būtu jābalso 95 SOK locekļiem, kuru vidū ir arī personas no valstīm, kur sniegs un ledus dabā nav sastopams. Faktiski balsotāju skaits būs mazāks, jo trīs SOK locekļu pilnvaras ir apturētas par pārkāpumiem, vēl daži sesijas apmeklē reti, bet personām ar Zviedrijas vai Itālijas pasi balsstiesības šoreiz būs liegtas. Latvijas pārstāvju SOK biedru vidū nav. Sagaidāms, ka par 2026.gada ziemas spēļu rīkotājiem balsos apmēram 85 SOK locekļi. Uzvarētāju balsojumā noteiks pēc vienkārša balsu vairākuma.
