Lillehammerē saglabājās tendence pieaugt spēļu dalībnieku skaitam un bija pārstāvētas 67 valstis, arī Latvija ar līdz šim kuplāko atlētu skaitu (28), kas tāpat kā iepriekš sacentās sešos sporta veidos - bobslejā, kamaniņu sportā, biatlonā, ātrslidošanā, daiļslidošanā un distanču slēpošanā. Delegācija varēja būt vēl lielāka, bet mūsu hokeja izlasei aizlika kāju priekšā slovāki, kuri turnīrā ierindojās 6.vietā.
Ļoti vērienīga, skaista un unikāla bija 17.ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, kuras laikā gan bija stindzinošs aukstums. Turpinot tradīciju, Latvijas karogu nesa bobslejists, šoreiz Zintis Ekmanis, kurš pirmsolimpiskajā sezonā bija piektais Eiropā, bet šeit kopā ar Aldi Intleru 43 ekipāžu konkurencē nācās samierināties ar dalītu 10.vietu. Četriniekos 13.rezultāts, un tas arī bija Zinta pēdējais starts lielajā bobslejā. Jānis Ķipurs jau strādāja ārzemēs, un viņa trenētā Šveices ekipāža ar pilotu Reto Geči tika pie olimpiskajām sudraba medaļām.
Kamaniņsports Lilehammerē atzīmēja savu trīsdesmitgadi, taču mūsējie pie svētku galda īsti netika.
Labākais rezultāts - 9.vieta Annai Orlovai, vīriem startējot pavisam pieticīgi. Šajā sakarā repliku izmeta federācijas prezidents Einars Fogelis: "Dažam liekas, ka ar iekļūšanu izlasē viss ir paveikts, bet ar šo brīdi tikai sākas lielais sports."
Ja par sieviešu biatlonu, tas bija aizsācies tikai pirms diviem gadiem, un Ieva Volfa vājas šaušanas dēļ ierindojās 30.vietā. Vienā no grūtākajām pasaules trasēm 20 km distancē Gundars Upenieks 70 dalībnieku vidū bija 19..
Triju bērnu māmiņa Ineta Kravale bija pirmā latviete, kas startēja olimpiskajās spēlēs distanču slēpošanā, un 30 km distancē klasiskajā stilā viņai 48.rezultāts.
Jānis Hermanis slēpošanas maratonā tikai 61.vietā. 26 gadus pēc olimpiskajām spēlēm Grenoblē, kur veiksmīgi debitēja Lāsma Kauniste, viņas audzēkne Ilonda Lūse 3000 metros finišēja 25.vietā. Neraugoties uz izteikti subjektīvo tiesāšanu, augstāko rezultātu uzrādīja mūsu daiļslidotāji - 16 gadus vecā Jeļena Berežnaja un Oļegs Šļahovs iekļuva astoņniekā.
Tolaik vēl veidojot savu sporta sistēmu un esot grūtā ekonomiskā situācijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Vilnis Baltiņš atzina, ka
Lillehammerē sperts solis uz priekšu, diemžēl, ne tik plats, kā gribētos.
17.ziemas olimpiskās spēles bija pirmās, kuras translēja Latvijas Televīzija, pārraidot bobsleju, kamanas un olimpisko dienasgrāmatu. Šo spēļu atmosfēra šķita īpaši sirsnīga, mājīga un viesmīlīga. Esmu pārliecināts, ka tas nav mans viedoklis vien...
