Diplomātisks boikots nozīmētu valstu vadītājiem vai citām augstām amatpersonām nedoties uz Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm, bet nekādi neierobežotu sportistu iespējas startēt.
Ķīnu vaino cilvēktiesību pārkāpumos pret uiguru minoritāti Sjiņdzjanas reģionā valsts rietumos, bet Rietumu valstis savu attieksmi paustu ar politisko nostāju pret olimpisko spēļu rīkošanu Pekinā.
Rietumos arī satraucas par Ķīnas tenisistes Penas Šuai likteni. Līdzko Pena sociālajos medijos vainoja bijušo Ķīnas premjeru Dānu Gaoli seksuālā vardarbībā, viņa novembrī uz trim nedēļām pazuda un nesniedza ziņas par sevi. Lai gan Pena aizvadītās nedēļas nogalē videozvanā sazinājās ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentu Tomasu Bahu un teica, ka viņai viss ir kārtībā, arvien ir bažas, ka tenisiste tiek uzraudzīta un nerīkojas pēc brīvas gribas.
Austrālijā izskata iespēju valsts amatpersonu nesūtīšanu uz Pekinas olimpiskajām spēlēm nesaukt par boikotu, bet tas nemainītu rīcības plānu. Austrāliju iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs 2018.gadā Phjončhanā, Dienvidkorejā, pārstāvēja sporta ministre Bridžeta Makenzija.