Olimpisko spēļu rīcības komiteja otrdien atzina, ka izmeta deviņiem objektiem epidemioloģiskās drošības uzturēšanai sagādātus medicīnas materiālus piecu miljonu jenu (38 000 eiro) vērtībā. Rīkotāji atvainojās par nesaimniecisko rīcību, kas liedza nevajadzīgos medicīnas halātus, cimdus, sejas maskas un roku dezinfekcijas līdzekļus nogādāt Japānas veselības aizsardzības iestādēm, kas cīnās ar joprojām pieaugošu Covid-19 izplatību Tokijā un citās Japānas daļās.
Pārpalikums izveidojās tādēļ, ka 8. augustā noslēgtās olimpiskās spēles risinājās praktiski bez skatītājiem, paskaidroja rīkotāji. Krājumi turpmāk netika izmantoti, jo organizatoriem trūcis vietas to uzglabāšanai. Organizatori atzina, ka kļūdījās, iepriekš nesagatavojot instrukcijas, kā katrā olimpiskajā objektā rīkoties sacensību noslēgumā, un solīja, ka neko tādu nepieļaus pēc paraolimpisko spēļu beigām 5. septembrī.
Savukārt aizvadītās nedēļas nogalē kļuva zināms, ka
mēneša laikā līdz 3. augustam tika izmestas 130 000 porcijas pārtikas, kas pēc pasūtījuma tika sagatavotas olimpisko spēļu darbiniekiem un brīvprātīgajiem.
Tā bija apmēram ceturtā daļa pārtikas 20 olimpiskajos objektos, par kuriem tika pārbaudīta informācija. Pirmoreiz par pārtikas izšķērdēšanu rīkotājus kritizēja jau pēc olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas, kad izmeta 4000 no 10 000 sagatavoto ēdiena paciņu, kas bija paredzētas brīvprātīgajiem.
Tokijas spēļu laikā LSM.lv vairākas reizes pārliecinājās, ka olimpiskajos objektos dienas noslēgumā brīvprātīgajiem paredzēto, bet neizmantoto pārtiku izdalīja medijiem, taču atbildīgās personas lūdza to neizpaust, jo viņu rīcība bijusi pretrunā priekšrakstiem.
Solījumus minimizēt pārtikas nonākšanu atkritumos rīkotājiem izdevies piepildīt paraolimpisko spēļu atklāšanā, pēc kuras izmestas tikai 100 no 6000 pasūtītajām ēdiena porcijām.
Tokijā rīkotāju mērķis bija sarīkot olimpiskajā vēsturē videi draudzīgākās spēles, tādēļ medaļas sportistiem izgatavoja no pārstrādē iegūtiem metāliem, bet sportisti ciematā gulēja kartona gultās.