Uzbrukumu skaits bija mazāks nekā 2012. gadā Londonas olimpiskajās spēlēs un 2018. gadā Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs, jo Tokijā sacensības notika praktiski bez skatītājiem, kas hakeriem neatstāja iespēju ļaunprātīgi izmantot piekļuvi biļetēm un citai līdzjutēju informācijai.
"Mēs spējām novērst visus kiberuzbrukumus bez jebkādiem nodarītiem zaudējumiem," paziņoja Tokijas spēļu rīcības komiteja. "Tas ir visu iesaistīto pušu sadarbības rezultāts, veicot pretpasākumus un daloties ar informāciju."
Kopš olimpisko spēļu atklāšanas 23. jūlijā līdz paraolimpisko spēļu noslēgumam 5. septembrī uzbrukumi bija vērsti pret sporta foruma oficiālo mājaslapu un rīcības komitejas sistēmām. Plašāka informācija par apdraudējumiem nav zināma, bet uzskata, ka lielākoties tie bija piekļuves lieguma (DDoS) uzbrukumi, hakeriem cenšoties īsā laika sprīdī no dažādiem avotiem noorganizēt milzīgu datu plūsmu, kas rada informācijas sistēmu pārslodzi.
Japānas valdības Incidentu gatavības un kiberdrošības stratēģijas centrs informēja, ka vēl tika konstatētas neautorizētas vietnes, kas šķietami piedāvāja Tokijas spēļu ceremoniju un sacensību pārraides, kā arī sociālajos tīklos bija aicinājumi veikt kiberuzbrukumus, bet spēļu norisi tas neietekmēja.
Lielākā hakeru aktivitāte tika konstatēta Londonas olimpiskajās spēlēs, kur fiksēja vairāk nekā 2,3 miljardus kiberuzbrukumu, tostarp apmēram 200 miljonus reižu mērķis bija oficiālā mājaslapa. Phjončhanas ziemas spēļu norisi centās traucēt apmēram 600 miljonos kiberuzbrukumu.
Rīkotāji rēķinājās ar daudz lielāku hakeru aktivitāti Tokijas spēlēs, bet uzbrukumu skaits sasniedza tikai piektdaļu no prognozētā apjoma.