Nacionālo stadionu pēc Tokijas olimpiskajām spēlēm bija paredzēts privatizēt, taču plāni ir iekavējušies. Drošības apsvērumu dēļ pirms spēļu sākuma potenciālajiem interesentiem nebija iespējams iepazīties ar detalizētu stadiona plānojumu. Kopš 2021. gada novembra ieinteresētie uzņēmumi var pieteikties stadiona privatizēšanai, bet procesa virzība ir iestrēgusi.
Japānas izglītības, kultūras, sporta zinātnes un tehnoloģiju ministrs Sinsuke Suemacu atzina, ka pašlaik nevar piedāvāt noteiktus termiņus 2019. gadā uzceltā Nacionālā stadiona privatizācijai.
Aprēķini liecina, ka Nacionālā stadiona uzturēšanas izdevumi ik gadu ir 2,4 miljardi jenu (18 miljoni eiro).
Sarežģījumus privatizācijā rada neskaidrības stadiona turpmākajam pielietojumam. Sākotnējais plāns bija nojaukt vieglatlētikas segumu, lai pielāgotu stadionu futbolam un regbijam ar 80 000 skatītāju vietu. Tomēr Japāna pieteicās rīkot 2025. gada pasaules vieglatlētikas čempionātu, un pārbūves izmaksas būtu ļoti lielas, tādēļ sagaidāms, ka Nacionālais stadions arvien būs multifunkcionāla arēna.
Tomēr vieglatlētikas skrejceliņa saglabāšana mazina stadiona pievilcību futbolam un regbijam, jo attālina skatītājus no spēles laukuma. Interesi par stadionu gremdē arī tā atrašanās trokšņainā apkaimē, kas mazina iespējas kvalitatīvai koncertu rīkošanai. Tādējādi izredzes privātam stadiona īpašniekam darboties ar peļņu eksperti uzskata par apšaubāmām.
Veiksmīgāks liktenis pēc olimpisko spēļu noslēguma ir kanoe un airēšanas kanālam pie Tokijas līča. Objektā, ko 29. aprīlī atklāja plašai publikai, gada laikā plāno sarīkot 70 pasākumus ūdens sporta veidu popularizēšanai un 150 fitnesa norises. Vienīgais sarežģījums rīkotājiem ir transporta jomā, jo olimpiskā kanāla apkaimē nav dzelzceļa staciju.