Uz 2026.gada ziemas olimpisko spēļu uzņemšanu ir trīs pretendenti, un katram ir savi risināmie jautājumi. Stokholmas kandidatūrai arvien nav valdības vai pašvaldības politiska atbalsta un līdz ar to arī finanšu garantiju. Tomēr Brisiuss ir pārliecināts, ka viss virzās pareizajā virzienā.
"Mēs mājās Zviedrijā ar ikvienu turpinām ļoti pozitīvu dialogu un sadarbību," Brisiusu citēja insidethegames.com. "Process notiek un virzās uz priekšu tieši tā, kā mēs vēlamies."
Par nākamo svarīgāko uzdevumu Brisiuss nosauca kandidatūras pieteikuma dokumentu iesniegšanu, kas jāpaveic līdz 2019.gada 11.janvārim.
Uz 2026.gada ziemas olimpiādes uzņemšanu pretendē arī Kanādas pilsēta Kalgari un apvienotā Itālijas kandidatūra ar Milānu un Kortinu d'Ampeco. Visu trīs kandidatūru pārstāvji piedalījās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sesijā Buenosairesā, kur otrdien apstiprināja kandidātus. SOK spēļu rīkotājus nosauks 2019.gada jūnijā.
Itālijas valdība ir atteikusies finansēt 2026.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, tomēr Itālijas Olimpiskās komitejas prezidents Džovanni Maladžo problēmas nesaskata, jo Milāna un Kortina d'Ampeco esot finansiāli pietiekami spēcīgas, lai tiktu galā saviem spēkiem.
SOK darba grupa ieteica Itālijas kandidatūrai sacensības ledusrenes sporta veidos neplānot jau esošajā Kortinas trasē, jo tās sakārtošanai būtu nepieciešami lieli celtniecības darbi. Tā vietā sacensības ieteikts plānot Insbrukā, Austrijā, vai Sanktmoricā, Šveicē. SOK prezidents Tomass Bahs Buenosairesā aicināja pretendentus atturēties no jaunu trašu būvēšanas kamaniņu, bobsleja un skeletona sacensībām, jo tas prasītu lielus finanšu resursus un būtu tehniski sarežģīti.
Bahs informēja, ka SOK nav plāna B, ja kādu sarežģījumu dēļ pašreizējie trīs pretendenti 2026.gada ziemas spēles sarīkot nespētu.
Savukārt Kalgari par spēļu rīkošanu 13.novembrī paredzēts referendums, un Kanādas kandidatūras vadītāja Mērija Morana ir pārliecināta par pozitīvu rezultātu, jo projektā esot nodrošināta maksimāla caurredzamība.
