Ilgtspēja - tas vislabāk raksturo zviedru plānu izmantot jau esošus sporta objektus. Viens no lieliskākajiem piemēriem ir Stokholmas stadions, kur 1912.gadā notika vasaras olimpiskās spēles, bet 2026.gadā te paredzēts uznemt "Big Air" snovborda disciplīnu ziemas spēlēs.
Pielāgot spēles pilsētai, nevis pilsētu spēlēm - tāda ir zviedru izvēlētā koncepcija.
Tas bija viens no faktoriem, kas uzrunāja iedzīvotājus un politiķus par labu spēļu rīkošanai. Jau tagad spēļu rīkošanai ir 90% nepieciešamo sporta objektu. No jauna plāno uzbūvēt slēpošanas centru Stokholmā un ātrslidošanas arēnu, jo pēc tām jau tagad ir pieprasījums.
Zviedrijas sporta konferedācijas prezidents Bjorns Eriksons intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" uzsvēra, ka Stokholmā vēlas uzņemt olimpiskās spēles, bet nevēlas, lai tādēļ paliktu mazāk naudas citām sporta aktivitātēm. Lēmums būs jāpieņem politiķiem, izvērtējot visus aspektus.
Latvijai zviedru pieteikumā atvēlēta nozīmīga loma, jo ledusrenes sacensības notiktu Siguldā. Tas ļaus Zviedrijai izvairīties no nevajadzīgiem milzīgiem ieguldījumiem savas trases būvēšanā, turklāt Sigulda nav tālu no Stokholmas, paskaidroja Eriksons.
Zviedrijā olimpiskās spēles pēdējoreiz notika 1912.gadā.
Tagad ziemas spēles zviedri grib padarīt ekoloģiski pozitīvas, neatstājot ietekmi uz ekosistēmu. Tādēļ maksimāli plānots izmantot jau esošas būves, bet jaunceltnēm ir iepriekš zināms pielietojums jau pirms to tapšanas.
Teorētiski jau tagad Stokholma varētu uzņemt spēles, tomēr ir jautājumi, par ko zviedri bažījas. Piemēram, vai transporta sistēma efektīvi darbosies tik liela pasākuma norisies laikā.
Stokholmas spēļu rīcības komitejas priekšsēdētājs Ričards Brisiuss Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pauda pārliecību, ka SOK vērtēšanas komisija bija patīkami pārsteigta par Zviedrijā redzēto. SOK vērtēšanas komija apmeklēja potenciālās sacensību norises vietas Stokholmā, Orē un Falunā, bet uz Siguldu nedevās.
Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretāre un vērtēšanas komisijas locekle Haike Grosvanga nešaubās, ka Sigulda lieliski iederas Stokholmas pieteikumā. Savukārt no Latvijas puses saņemtie atzinumi par Siguldas trasi rada skaidru priekšstatu par situāciju, tādēļ SOK komisijas vizīte klātienē nav bijusi nepieciešama.
Zviedrijā sabiedrības atbalsts olimpisko spēļu rīkošanai pieaug, vienlaicīgi saglabājoties arī bažām,
ka tas varētu prasīt tomēr pārāk daudz nodokļu maksātāju naudas. Vai Stokholma uzvarēs SOK balsojumā, vai priekšroka tiks dota Milānas un Kortinas d'Ampeco kandidatūrai, kļūs zināms 24.jūnijā.
Stokholmas olimpiskās spēles izmaksās apmēram 1,3 miljardus eiro, no kā pusi segs SOK līdzfinansējums. Vietējie sponsori nodrošinās 20%, bet pārējo plānots iegūt no biļešu pārdošanas un citiem ienākumiem.
Cik olimpisko spēļu uzņemšana izmaksās Latvijai, neviens vēl joprojām nevar pateikt.
Visai aptuveni var pieņemt, ka Siguldas trases pārbūve, lai tajā varētu braukt arī bobsleja četrinieki, izmaksātu ne mazāk kā 30 miljonus eiro. Iespējams, summa būtu lielāka, bet skaidras atbildes tomēr nav. Aprēķinos bez pamatīgu ieguldījumu plānošanas neiztiek arī otra pieteikuma autori - sagaidāms, ka Kortinā d'Ampeco kamaniņu un bobsleja trases renovācija izmaksātu apmēram 50 miljonus eiro.
Līdz 12.aprīlim SOK ir jāsaņem olimpisko spēļu rīkošanas pretendentu finanšu garantijas, tātad jābūt arī pārliecībai, ka Latvija pieteikumā piedalās. Tiesa, SOK iepriekš atzina, ka uz stingru garantiju termiņu ievērošanu neuzstās un būs elastīga pret abām kandidatūrām.
