Sporta ārste Līga Cīrule: Pēdējos gados mainījusies sportistu filozofija

23. jūnijā cilvēki parasti ar aizrautību svin vasaras saulgriežus, aizmirstot, ka šajā datumā vārda dienu svin Līgas. Arī Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) ārste Līga Cīrule neslēpj, ka labprāt vēlētos, lai vārda diena nesakristu ar tautas svinībām, taču pēdējā laikā viņu aizvien biežāk atceras apsveikt sportisti.

Ikdienā Līga Cīrule rūpējas par Latvijas labākajiem sportistiem, labi zinot, kādas kuram ir tās galvenās veselības problēmas – Latvija ir pietiekami maza valsts, un sportistu šeit nemaz nav tik daudz. Daži atlēti Līgu apmeklē gana bieži, arī tad, kad veselības problēmas nav aktuālas- nāk aprunāties, izvērtēt, kā treniņu plāns iet kopā ar veselības stāvokli. Citi esot kautrīgāki un LOV ārstus apmeklē vien dažas reizes mēnesī.

Intervija ar LOV ārsti Līgu CīruliMārtiņš Kļavenieks

    Cīrule neslēpj, ka cenšas ar sportistiem uzturēt ģimeniskas attiecības. Taču jāņem vērā, ka sportists strādā ne tikai ar ārstu, bet arī ar treneri, un ir rūpīgi jāizsver, ko stāstīt trenerim. Tieši šāda attieksme arī rada uzticību sporta ārstam.

    Cīrule LOV strādā jau kopš 2002. gada, kopš Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm. Tieši tās viņai atmiņā palikušas visvairāk. Gandarījums esot par visiem sportistiem, ne tikai par medaļām, bet arī par augstiem sasniegumiem. Jo tieši tas jau ir mērķis, kādēļ strādā LOV.

    Sportisti savus sporta ārstus novērtē – no sacensību vietām atvesti suvenīri un dāvanas, jo viņi ir kā vienota komanda. Sākumā gan bijis nedaudz dīvaini, kad visiem izteiktas pateicības par sportistu augstajiem panākumiem, dalītas prēmijas, bet ārsti un fizioterapeiti palikuši bešā, bet pēdējos gados viņu darbs gan tiekot novērtēts.

    Pēdējos gados mainījusies arī sportistu attieksme, filozofija. Pirms tam, iespējams, no padomju mantojuma, atlēti vairāk rūpes izrādījuši par preparātiem, bet tagad virsroku ņem rūpes par izstaipīšanos, atjaunošanos, ēdienu un pareizu miega režīmu.

    LOV cenšas sekot līdzi jaunākajām tendencēm sporta lielvalstīs. Dažkārt visam nepietiek līdzekļu, un dažkārt sportisti dažādus aparātus iegādājas paši.

    Cīrule ir studējusi Tartu, kur svarīgi bijis iegūt zināšanas par cilvēka ķermeni pie lielas slodzes. Šobrīd universitātes sporta ārstus vairs tā nesagatavo, arī rezidentūru neesot iespējams nodrošināt tā, kā iepriekš. Sporta ārstam ir jābūt aicinājumam. Cīrule atklāj, ka reizumis sporta ārsta profesijā mēģina ienākt mediķi, kuri nezina nedz sportistus, nedz sporta veidus – viņi ilgi šajā profesijā nepaliekot.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Olimpiskā kustība
    Sports
    Jaunākie
    Interesanti