Spilgtā ceremonijā atklāj Rio olimpiskās spēles

(papildināts pēc atklāšanas ceremoniju noslēguma)
Ceremonija desmitiem tūkstošu skatītāju klātbūtnē sākās ar uguņošanu un krāsu pārbagātiem dejotāju priekšnesumiem. Gluži kā visos olimpisko spēļu atklāšanas šovos īpaši tiek uzvērta rīkotājvalsts vēsture.

Stadionā digitāli tika attēlots mūsdienās vairs reti sastopamais Pau-Brasil koks, kura vārdu iemantojusi Brazīlija. Savukārt atklāšanas ceremonijās izmantotās skatuves tika izgatavotas formās, kas atgādina slavenā arhitekta Oskara Nīmeijera ieguldījumu Brazīlijas kultūrvidē.

Stundu ilgušajā ievada šovā netrūka žilbinošu krāsu un atsauču uz Brazīlijas iedzīvotāju raibo etnisko izcelsmi, tostarp portugāļu kolonistu, Āfrikas vergu, kā arī japāņu un arābu pasaules pārstāvju ierašanos. Atšķirībā no iepriekšējām olimpiskajām spēlēm Londonā un Pekinā šoreiz šova rīkotāji neaizrāvās ar plašu moderno tehnoloģiju izmantošanu, paturot prātā finanšu jautājumu. Rio olimpiskās spēles izmaksās vismaz 10 miljardu eiro, pret ko vairāki tūkstoši brazīliešu Rio protestēja vēl neilgi pirms spēļu atklāšanas pasākuma. Toties valdīja Brazīlijai un tās 200 miljoniem iedzīvotāju raksturīgais karnevāla gars un ļaušanās svētku gaisotnei.

Atklāšanas priekšnesumos dominēja uzsvars uz ekoloģiju, vides saglabāšanu un mieru pasaulē. Netrūka arī mākslinieku priekšnesumu un ieskata cilvēces progresā no brazīliešu skatupunkta. Šovā redzamā stilizētais lidaparāts bija atsauce uz Brazīlijā valdošo uzskatu, ka ne jau brāļi Raiti, bet gan Albertu Santušs Dimons radīja pirmo īsto lidmašīnu.

Atlētu parādē Latvijas delegācija devās ar 110.kārtas numuru. Aiz karognesēja, smaidīgā divkārtējā olimpiskā čempiona BMX riteņbraukšanā Māra Štromberga sekoja vēl 20 sportisti, kā arī treneri un tehniskā personāla pārstāvji.

Lai gan tradicionāli parādi atklāja olimpisko spēļu dibinātāji grieķi un pēdējie stadionā dodas mājinieki brazīlieši, delegāciju secība brīžiem bija neierasta, jo alfabētiskā kārtība tika noteikta pēc valstu nosaukumiem portugāļu valodā. Latvijas olimpieši parādē devās starp Lesoto un Libānas delegācijām.

Olimpiskajām spēlēm neierasti plaši karognesēju konkurencē bija pārstāvēta burāšana - 13 valstu delegācijas karogu uzticēja tieši zēģelētājiem. Savukārt ar vistitulētāko karognesēju - Maiklu Felpsu - varēja lepoties ASV. Felpss olimpieša karjerā ir izcīnījis 22 olimpiskās medaļas, tostarp 18 čempiona titulus.

Atbilstoši tradīcijām, spēles par atklātām pasludināja rīkotājvalsts prezidents, tika atskaņota olimpiskā himna, un dots olimpiskais zvērests, kā arī olimpiešus uzrunāja Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs. SOK prezidenta amatā viņam tās ir pirmās vasaras olimpiskās spēles, pirms kuru sākumu netrūka problēmu Krievijas dopinga skandāla, kā arī Brazīlijas ekonomikas recesijas dēļ.

"Šīs Dienvidamerikā pirmās olimpiskās spēles no Brazīlijas sasniegs visu pasauli," teica SOK prezidents.

Olimpiskās uguns iededzējs de Lima 2004.gada Atēnu olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu, taču cerības uz zeltu viņam laupīja kāda fana uzbrukums nedaudz vairāk kā piecus kilometrus pirms finiša. Lai gan Rio spēļu uguns iedegšanas godu prognozēja futbola leģendai Pelem, viņš savu dalību atklāšanas pasākumā atsauca veselības problēmu dēļ. Iepriekš mediji gan vēstīja, ka vainojams varētu būt arī biznesa interešu konflikts, jo Pele jau ilgus gadus ir finanšu pakalpojumu kompānijas "MasterCard" seja, bet olimpisko spēļu sponsors ir principiālais konkurents "Visa".

Atklāšanas ceremoniju klātienē noskatījās nedaudzi valstu vadītāji, tostarp Francijas prezidents Fransuā Olands un Argentīnas prezidents Maurisio Makri. Latvijas valdību pārstāvēja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš pats ir startējis olimpiskajās spēlēs svarcelšanā.

Riodežaneiro olimpiskās spēles ilgs līdz 21.augustam. Pirmoreiz olimpiskās spēles risinās Dienvidamerikā, kur startēs 206 nacionālo olimpisko komiteju sportisti, 28 sporta veidos sadalot 306 medaļu komplektus.