Maklarena ziņojumā apkopota informācija par Krievijas pārkāpumiem vairākās antidopinga jomās. Ziņojums liecina, ka Maskavas antidopinga laboratorija valsts dopinga sistēmas ietvaros darbojās, lai piesegtu pārkāpējus Krievijas sportā. Soču ziemas olimpiskajās spēlēs Soču laboratorijā veica dopinga analīžu paraugu nomaiņu, kas ļāva sacensībās startēt dopingu lietojušiem sportistiem. Krievijas Sporta ministrija vadīja, kontrolēja un pārraudzīja manipulēšanu ar sportistu analīžu rezultātiem, iesaistoties Valsts drošības dienestam (FSB), Krievijas izlašu sporta sagatavotības centram, kā arī Maskavas un Soču laboratorijām, secināts ziņojumā.
SOK prezidentam Tomasam Baham tādējādi Krievijas dopinga jautājuma dēļ jārēķinās ar nopietnāko izaicinājumu kopš stāšanās amatā. Uzskata, ka Baham ir labas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Maklarens daļēji jau iepriekš informēja par Krievijas Sporta ministrijas lomu dopinga sistēmas uzturēšanā un pozitīvu analīžu piesegšanā. SOK vadībai jārēķinās ar Maklarena ziņojuma iespējamām negatīvām sekām, tādēļ Olimpiskajai komitejai nebūs viegli atrast Krievijas problēmas risinājumu.
Informācija par Maklarena ziņojuma saturu daļēji kļuva zināma jau iepriekš nopludinātas e-pasta sarakstes dēļ.
Maklarens WADA uzdevumā veica izmeklēšanu par plašām apsūdzībām Krievijai antidopinga pārkāpumos, tostarp valsts atbalstu dopinga sistēmas uzturēšanai augstāku rezultātu sasniegšanai un dopinga analīžu paraugu aizstāšanā. WADA nolēma sākt izmeklēšanu pēc Krievijas antidopinga laboratorijas bijušā vadītāja Grigorija Rodčenkova apgalvojumiem, ka Krievija uzturēja dopinga sistēmu, lai nodrošinātu savu sportistu panākumus Soču ziemas olimpiskajās spēlēs, kā arī iesaistīja specdienestus manipulēšanā ar dopinga analīzēm. Dažādu manipulāciju rezultātā laboratorijā arī bijis zināms, kuri analīžu paraugi ir Krievijas sportistiem, lai gan sistēma paredz, ka analīžu paraugi darbiniekiem nav personiski atpazīstami.
Sporta pasaulē viedokļi par iespējamo Krievijas olimpiskās delegācijas pilnīgu nepielaišanu startam Rio iepriekš bija atšķirīgi. Eiropas Olimpiskās komitejas prezidents Pets Hikijs asi iebilda pret kādu iespējamu lēmumu pieņemšanu vēl pirms Maklarena ziņojuma, un vienisprātis ar viņu bija Horvātijas un Grieķijas olimpisko komiteju vadītāji. Bažas par aizmugurisku rīcību pauda arī starptautiskās peldēšanas un vingrošanas federācijas. Savukārt Kanādas antidopinga vadītājs Pols Melia pauda pārliecību, ka SOK nebūs citu iespēju, kā liegt Krievijai startu Rio, ja Rodčenkova paustās apsūdzības Maklarena ziņojumā gūs apstiprinājumu.
WADA atlētu komisijas priekšsēdētāja Bekija Skota jau iepriekš e-pastā aicināja ASV un Kanādas antidopinga aģentūras atbalstīt vēstuli Baham, kurā aicinātu liegt Krievijai startu Rio. Vēl pirms Maklarena atzinuma vēstulē SOK prezidentam aicinājumu liegt Krievijai startēt Rio olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs pauda ASV Antidopinga aģentūras (WADA) vadītājs Treviss Taigarts. Pēc masu mediju informācijas, Krievijas atstādināšanu vēlas panākt vismaz 10 valstis un 20 sportistu grupas.
Krievijas vieglatlētiem, ar atsevišķiem izņēmumiem, jau ir aizliegts startēt Rio. Tomēr 68 vieglatlēti iesniedza prasību Starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā, prasot atzīt par nepamatotu Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) noteikto aizliegumu, kas liedz viņiem olimpisko starta vietu.
