Skaitļi un fakti: Olimpiādes ēnas puse – izmaksas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Olimpiādes tiek gaidītas kā vislielākie sporta svētki. Tomēr katru reizi pār šī pasākuma rīkotāju galvām kā Damokla zobens karājas jautājums par izmaksām un vērienīgo sporta objektu apsaimniekošanu pēc olimpiādes beigām. Līdzšinējā pieredze nav visai iedvesmojoša.

Skaitļi un fakti: Olimpiādes ēnas puse – izmaksas
00:00 / 02:26
Lejuplādēt
Kad savu darbu ir izdarījuši sporta apskatnieki, tad parasti pie olimpiādes pētīšanas ķeras ekonomisti. Atšķirībā no sporta sasniegumu vētīšanas olimpiāžu ekonomiskā bilance parasti paver visai drūmu ainu.

Mūsdienu olimpiāžu vēsturē ir bijušas tikai vienas spēles, 1984.gada vasaras olimpiāde Losandželosā, kuras tiek uzskatītas par finansiāli veiksmīgām.

Turklāt daļēji par to var pateikties priekšgājēju neveiksmei. 1976.gada vasaras olimpiāde Monreālā kļuva par visu laiku lielāko finansiālo krahu olimpisko spēļu vēsturē. Sākotnēji iecerētās 124 miljonu ASV dolāru izmaksas tika pārsniegtas par 2,6 miljardiem ASV dolāru, un ar olimpiādes rīkošanu saistītos parādus monreālieši beidza maksāt vien 2006.gadā. Rezultātā 1979.gadā rīkot 1984.gada olimpiādi pieteicās tikai Losandželosa un tādēļ spēja „sarunāt” visai izdevīgus nosacījumus ar Starptautisko Olimpisko komiteju. Tāpat Losandželosā kā lielā un sportiskā pilsētā jau bija vairums spēļu rīkošanai nepieciešamo būvju un daudz tērēties papildus nevajadzēja.

Tomēr Losandželosa tā arī ir palikusi kā izņēmums un visiem citiem olimpisko spēļu rīkotājiem par sporta svētku uzņemšanu ir nācies maciņus atvērt plašāk nekā sākotnēji tika plānots.

 

Kādēļ tad olimpiādes ir kļuvušas par finansiāli sāpīgu pasākumu? Pētnieki norāda, ka izmaiņas meklējamas septiņdesmitajos gados, kad translācijas no olimpiskajām spēlēm ienāca televīzijā. Olimpiādes kļuva daudz populārākas, arvien vairāk sporta veidu pārstāvju gribēja tajās piedalīties, un līdz ar to ievērojami palielinājās sporta būvju skaits, kurš nepieciešams, lai olimpiādi vispār varētu sarīkot. Tāpat ir augušas prasības sportistu un skatītāju mitekļiem. Rezultātā pašlaik olimpiādes rīkotājiem ir jādomā par īpašu vietu olimpiādes atklāšanas un noslēguma ceremonijai, sporta būvēm visiem olimpiskajiem sporta veidiem, Olimpisko ciematu spēļu dalībniekiem, kā arī vismaz 40 tūkstošiem viesnīcu numuru skatītājiem. To visu vēl papildina transporta infrastruktūra un citas ar sportu nesaistītas izmaksas. Piemēram, pēdējā laikā īpaši svarīgi ir drošības pasākumi. Līdz ar to

infrastruktūras izmaksas atkarībā no nepieciešamo jaunbūvju skaita pēdējās olimpiādēs ir variējušās starp 5 un 50 miljardiem ASV dolāru.

Tādēļ nav arī nekāds brīnums, ka olimpiādes pavada visai neapmierinātu vietējo iedzīvotāju protesti, kuri satraucas, cik daudz tiem nākotnē nāksies maksāt nodokļos, lai segtu sporta svētku galīgos rēķinus. Līdz šim gan ir bijusi tikai viena pilsēta – Denvera -, kura pēc pilsētnieku referenduma no iegūtajām olimpiādes rīkošanas tiesībām atteicās.  Kaut arī Krievijā neviens īpaši neprotestēja un Krievijas vadība olimpiādi pasniedza kā lielu sasniegumu, pētnieki aplēsuši, ka

Soču spēļu izmaksu segšana Krievijas nodokļu maksātājiem vēl kādu laiciņu ik gadu izmaksās gandrīz vienu miljardu ASV dolāru.

Nākamā lielā problēma ir olimpiādes vajadzībām radīto sporta būvju tālākā dzīve. Bieži vien šīs būves ir pārāk lielas, lai pilnvērtīgi kalpotu ikdienas sporta aktivitātēm, bet to uzturēšana izmaksā krietnu naudu. Piemēram, Pekinas slavenā stadiona „Putna ligzda” uzcelšana izmaksāja 460 miljonus ASV dolāru, bet tagad tā uzturēšana ik gadu izmaksā vēl 10 miljonus ASV dolāru. Neraugoties uz to, tas stāv tukšs.

Kādēļ gan olimpiādi rīkot, ja tā rada tādas galvassāpes? Galvenais magnēts ir cerības uz ekonomikas un it īpaši tūrisma izaugsmi nākotnē, jo olimpiādes laikā tās rīkotājpilsēta un valsts iegūst vislabāko raidlaiku teju visas pasaules televīzijās. Īpaši svarīgi tas var kļūt tādām vietām, kuras līdz olimpiādes rīkošanai nav bijušās īpaši atpazīstamas. Papildus vēl tiek minēta tā pati infrastruktūra, jo nereti tieši olimpiāde kļūst grūdiens viesnīcu, ceļu, dzelzceļa līniju un lidostu modernizācijai.  Tiesa, šo olimpiādes „pēcefektu” objektīvi izmērīt ir visai grūti un jūs atradīsiet gan tādus pētījumus, kuros tieši olimpiāde ir minēta kā tā vai cita ekonomikas lauciņa virzītājspēks, gan tādus, kuros tas viss tiek „apgāzts”.

Par „pēcefektu” pašlaik lielas bažas ir arī Dienvidkorejā. Kaut gan Seula ir uzņēmusi gan 1988.gada vasaras olimpiskās spēles, gan 2002.gada Pasaules kausu futbolā un līdz ar to Dienvidkoreja nav uzskatāma par iesācēju lielu sporta pasākumu rīkošanā, Phjončhanas olimpiāde valstī jau tagad sagādā galvassāpes.

Proti, atšķirībā no galvaspilsētas Seulas, Kanvondo province, kurā atrodas olimpiādes norises vietas, ir viena no nabadzīgākajām Dienvidkorejā. Līdz ar to olimpiāde vai nu būtiski pacels provinces dzīves līmeni, vai nogremdēs to vēl zemāk.

Olimpiāde Dienvidkorejai varētu izmaksāt ap 13 miljardiem ASV dolāru.

Jāatgādina, ka, piesakoties spēļu rīkošanai, izmaksas tika lēstas starp 7 un 8 miljardiem ASV dolāru.

Jau ir nolemts, ka vairāki olimpiādei nepieciešamie sporta objekti, tostarp olimpiskais stadions, kurā notiks olimpiādes atklāšanas un noslēguma ceremonija, pēc spēlēm tiks nojaukti. Tādēļ būs arī jāatjauno vide šajās vietās, kas prasīs vēl papildu līdzekļus. Tāpat joprojām nav skaidrs, ko iesākt ar vairākām citām sporta būvēm. Piemēram, kāds turpmāk būs bobsleja trases, lēkšanas tramplīna vai biatlona un slēpošanas trases liktenis, atliek vien minēt, jo tie nav Dienvidkorejā populāri sporta veidi. Pašlaik tiek lēsts, ka saglabājamo sporta būvju uzturēšana Kanvondo provinces budžetā ik gadu radīšot 8,5 miljonu ASV dolāru deficītu. Tomēr baumas par to, ka olimpiskā ātrslidošanas arēna tikšot pārvērsta par lielu jūras produktu saldētavu, provinces amatpersonas ir noliegušas, ziņo „CBS Sports”.

Ir skaidrs, ka no finansiālā viedokļa veiksmīgas olimpiādes stūrakmens ir jau eksistējošas sporta būves. Tādēļ kā priekšlikumi olimpiāžu finanšu sakārtošanai figurē gan to „rotēšana” starp noteiktām pilsētām, kurās jau ir „viss komplekts”, vai arī spēļu norises sadalīšana pa vairākām valstīm. Tomēr neviens no šiem priekšlikumiem nav pievilcīgs no spēļu rīkošanas filozofijas un arī interesantuma viedokļa. Tādēļ, kamēr kāds būs gatavs par olimpiādes uzņemšanu maksāt, visdrīzāk nekas nemainīsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti