Polijas sporta ministrs: Parīzes olimpiskās spēles varētu boikotēt līdz 40 valstu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ja Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs ļaus piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, līdz 40 valstu no dalības varētu atteikties, kas padarīs visu pasākumu bezjēdzīgu, ceturtdien pavēstīja Polijas sporta un tūrisma ministrs Kamils Bortničuks.

SOK ceturtdien paziņoja, ka jebkāds boikots būs tikai sods sportistiem.

Bortničuks uzskata par iespējamu izveidot plašu koalīciju ar Lielbritānijas, ASV un Kanādas dalību, lai bloķētu centienus iekļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistus Parīzes spēlēs kā neitrālus dalībniekus. Polijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas sporta ministri ceturtdien apstiprināja kopīgu deklarāciju ar mērķi nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību starptautiskās sacensībās arī neitrālu atlētu statusā. 

"Ja mums būs jāboikotē [Parīzes] spēles, koalīcija ar mūsu dalību būtu pietiekami plaša, lai padarītu spēļu sarīkošanu bezjēdzīgu," Bortničuku citēja BBC.

Janvārī SOK pauda apņēmību izzināt ceļus, kas Krievijas un Baltkrievijas sportistiem neitrālā statusā pavērtu iespēju piedalīties olimpiskajās spēlēs, olimpiskajai komitejai norādot, ka nebūtu pieļaujama diskriminācija tikai pēc potenciālā dalībnieka pases. SOK arī atsaucās uz divu ANO cilvēktiesību ekspertu viedokli, kas Krievijas un Baltkrievijas sportistu nepielaišanu olimpiskajām spēlēm pilsonības dēļ raksturo kā diskrimināciju.

SOK savu nostāju pamatoja arī ar to, ka ANO nav noteikusi sankcijas pret Krieviju vai Baltkrieviju,

lai gan Krievija ir ANO Drošības padomes locekle un var uzlikt veto sev netīkamām rezolūcijām.

SOK nostāja izraisīja Rietumu politiķu kritiku, kā arī iebildumus daļā nacionālo olimpisko komiteju. Pret SOK iecerēm īpaši asi protestēja Ukrainā. 

Latvijas Olimpiskā komiteja atturas runāt par Parīzes spēļu boikotu, bet gan norāda uz iespējamu delegācijas nepiedalīšanos. Šāda nostāja, visticamāk, ir skaidrojama ar Olimpisko hartu, kas boikotu uzskata par nepieļaujamu. Arī SOK uzsvēra, ka boikota draudi rada sekas.

"Olimpisko spēļu boikota draudi, ko pašlaik apsver Ukrainas nacionālā olimpiskā komiteja, ir pretrunā olimpiskās kustības pamatiem un principiem, par ko tā iestājas," pauda SOK. "Boikots pārkāpj Olimpisko hartu, kas nosaka pienākumu nacionālajām olimpiskajām komitejām nosūtīt sportistus dalībai olimpiādes spēlēs. Kā vēsture ir parādījusi, līdzšinējie boikoti nav sasnieguši politiskos mērķus un ir kalpojuši tikai boikotējošo nacionālo olimpisko komiteju sportistu sodīšanai."

SOK neplāno amatpersonu jaunu vizīti Ukrainā, kur organizācijas prezidents Tomass Bahs viesojās pērn jūlijā.

SOK atzina, ka rēķinās ar Ukrainai tuvējo valstu atšķirīgo nostāju jautājumā par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību olimpiskajās spēlēs neitrālā statusā.

"Ir dabiski, ka atšķirīgi viedokļi izskan lielākoties Ukrainas kaimiņvalstīs, ņemot vērā viņu īpašo situāciju," paziņoja SOK. 

Savukārt ASV Baltā nama preses pārstāve Karina Žanpjēra ceturtdien teica, ka gadījumā, ja tādas sporta organizācijas kā SOK izvēlas atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību sacensībās, ir jābūt absolūti skaidram, ka viņi nepārstāv savas valstis. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti