Polijas sporta ministrs gatavs veidot valstu koalīciju pret Krievijas dalību olimpiskajās spēlēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nav vietas 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs, bet pretējā gadījumā Polija varētu veidot starptautisku koalīciju, kas būtu gatava olimpiādi boikotēt, par Polijas sporta ministra Kamila Bortničuka teikto nedēļas nogalē vēstīja Polijas Radio. 

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) sliecas par labu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalībai Parīzes spēlēs neitrālā statusā ar nosacījumu, ka attiecīgie atlēti nav pauduši atbalstu Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā. Bortničuks gan atzina, ka nespēj iedomāties šādu scenāriju, un Polija, pēc viņa teiktā, kopā ar Lielbritāniju ir avangardā, lai izveidotu starptautisku koalīciju pret Krievijas un Baltkrievijas dalību Parīzes spēlēs. 

Ja SOK ļaus Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties Parīzes spēlēs, Polija un citas valstis varētu izvirzīt ultimātu,

pauda Bortničuks. Viņš gan atzina, ka tādam solim būtu nepieciešams nodrošināt pietiekami plašu atbalstu, ar kuru SOK nevarētu nerēķināties.

"Tas būs atkarīgs no tā, vai būs iespējams izveidot efektīvu koalīciju no valstīm, bez kurām olimpiskās spēles nevarēs notikt," teica Bortničuks. 

Pret Krievijas dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs iestājas arī Polijas Olimpiskā komiteja (POK).

Krievijai un Baltkrievijai arī būs liegts piedalīties Eiropas spēlēs, kas 2023. gada vasarā risināsies Polijā,

apliecināja POK vadītājs Andžejs Krasņickis. 

"Nav iespējams apspiedējam un tā upuriem sacensties vienā sporta arēnā," teica Krasņickis.

Nedēļas nogalē Ukrainas Olimpiskā komiteja ārkārtas sanāksmē diskutēs, vai boikotēt Parīzes spēles, ja tajās ļaus piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. 

Pret Krievijas un Baltkrievijas dalību īpaši aktīvi iestājas dažādas sporta un politiskas struktūras Ziemeļvalstīs un Austrumeiropā. Par nepieļaujamu Krievijas un Baltkrievijas dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs nosauca Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kā arī Norvēģijas Sporta konfederācija un Dānijas Olimpiskā komiteja. Nodomu iekļaut Krievijas un Baltkrievijas atlētus olimpiešu vidū nosodīja arī Latvijas Olimpiskā komiteja un sporta veidu federācijas. 

Savukārt SOK 25. janvārī nosauca par nepieciešamu izzināt iespējas un ceļus, kā Krievijas un Baltkrievijas sportisti varētu piedalīties 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs. SOK arī apgalvoja, ka konsultācijās par Krievijas un Baltkrievijas atlētu atgriešanos apritē vairums aptaujāto atbalstīja risinājumu par iespēju abu agresorvalstu sportistiem startēt neitrālā statusā. ASV olimpiskā un paralimpiskā komiteja pērn decembrī informēja, ka atbalsta risinājumu meklējumus, lai atsevišķi Krievijas un Baltkrievijas sportisti varētu startēt Parīzē neitrālu personu statusā.

Diskusijas par Krievijas un Baltkrievijas sportistu statusu veicina apstāklis, ka 2023. gadā risināsies kvalifikācijas sacensības, sportistiem cīnoties par iespēju startēt Parīzes olimpiskajās spēlēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti