Koronavīrusa pandēmijas epicentram pārceļoties uz Eiropu un radot arvien sarežģītāku situāciju arī Amerikā, jo skaļāki kļūst aicinājumi pārskatīt Tokijas spēļu rīkošanas plānus. Pēc plāna spēlēm būtu jāsākas 24.jūlijā, tomēr iesaistītās puses kļūst arvien pielaidīgākas par termiņu pārcelšanu.
Japānas premjers Sindzo Abe pirmdien atzina, ka Tokijas olimpisko spēļu pārcelšana var kļūt neizbēgama, ja Covid-19 pandēmijas dēļ tās nebūs iespējams aizvadīt droši. Abe uzsvēra, ka Tokijas spēlēm jānotiek pilnvērtīgi ar visiem sportistiem un skatītāju klātbūtnē. Abe savi viedokli pauda dažas stundas pēc SOK paustā lēmuma Tokijas olimpisko spēļu sarīkošanas iespējas izvērtēt nākamajo četru nedēļu laikā.
Japānas ziņu aģentūras "Kyodo" veiktajā aptaujā aizvadītajā nedēļā vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto (69,9%) pauda pārliecību, ka Tokijas spēles noteiktajā laikā nesāksies. Japānā ir ieviesti arī strikti ceļojumu ierobežojumi un karantīnas nosacījumi iebraucējiem no daudzām valstīm.
Kanādas Olimpiskā komiteja svētdien paziņoja, ka Tokijas olimpiskās spēles nav tikai sportistu, bet arī Kanādas sabiedrības veselības jautājums. Treniņu turpināšana ierastajā ritmā būtu pretrunā veselības aizsardzības norādēm, tādējādi sportisti apdraudētu ne tikai sevi, bet arī apkārtējos. Kanādas Olimpiskajā komitejā arī uzskata, ka kvalifikācija Tokijas spēlēm nebūtu jāsāk no jauna pat gadījumā, ja tās pārceltu uz ilgāku laiku.
Savukārt Austrālijas Olimpiskā komiteja vēlāk nedēļas nogalē aicināja savus sportistus gatavoties olimpiskajām spēlēm, kas ziemeļu puslodes vasarā risinātos 2021.gadā. Austrālijas sportisti gatavojas dažādās vietās, tostarp ārzemēs, tādēļ pašlaik nebūtu praktiski iespējams sakomplektēt pilnvērtīgu komandu, ņemot vērā daudzos ceļošanas un citus ierobežojumus, paskaidroja Austrālijas Olimpiskajā komitejā.
Jau iepriekš pārcelt spēles SOK aicināja vairāku valstu olimpiskās komitejas vai to vadītāji. Pārcelšanu par piemērotāko risinājumu nosauca arī Norvēģijas, Brazīlijas un Slovēnijas olimpiskajās komitejās.
Atzinīgi SOK lēmumu apspriest spēļu pārcelšanas iespēju novērtēja arī pasaules vieglatlētikas jumtorganizācijas "World Athletics" prezidents Sebastjans Ko. Pēc viņa teiktā, pašlaik nav iespējams nodrošināt godīgu konkurenci, jo sportistu gatavošanās iespējas var būt ļoti atšķirīgas, tajā pašā laikā, turpinot treniņus, atlēti varētu apdraudēt gan savu, gan apkārtējo veselību.
Arī spēļu pārcelšanā ir milzu izaicinājumi, piemēram, lai nodrošinātu 11 000 sportistu un personāla izvietošanu olimpiskajā ciematā. Olimpiskā ciemata platības laicīgi tika izliktas pārdošanā ar iespēju jaunajiem īpašniekiem ievākties drīz pēc olimpisko un paralimpisko spēļu noslēguma. Olimpisko spēļu sarīkošanai Tokijas galvaspilsēta oficiāli plānojusi iztērēt apmēram 12 miljardus eiro, bet auditori uzskata, ka arī bez spēļu pārcelšanas summa būtu divreiz lielāka.
Sarežģīta situācija ir arī ar raidīšanas tiesībām, kas SOK nodrošina miljardiem eiro. Lai gan SOK prezidents Tomass Bahs apgalvoja, ka viņa vadītajai organizācijai nebūs finanšu problēmu neatkarīgi no Tokijas spēļu likteņa, lielās televīzijas varētu nevēlēties olimpisko spēļu translācijas laikā, kad pēc koronavīrusa krīzes atsāktos arī citi svarīgi atspoguļojami sporta notikumi.
SOK arvien uzsver, ka Tokijas olimpisko spēļu atcelšana nav dienaskārtībā, bet pieļauj iespēju izskatīt dažādas sporta foruma sarīkošanas iespējas. Neoficiāli avoti vēstīja, ka SOK izskata vairākus rīcības scenārijus spēļu pārcelšanas gadījumā, sākot no kalendāra nobīdes par vienu mēnesi līdz pat diviem gadiem.