Sportistu tiesību aizstāvju grupas "Global Athlete", Raiersona universitātes un Teda Rodžersa menedžmenta skolas kopīgā pētījuma autori secināja, ka SOK ar stipendijām un piešķīrumiem sportistiem nepastarpināti atvēl tikai 4,1% savu ienākumu. SOK ienākumi vidēji gadā ir 1,4 miljardi dolāru (1,3 miljardi eiro), bet lielāko daļu finanšu novirza starptautiskajām sporta veidu federācijām, nacionālajām olimpiskajām komitejām, olimpisko spēļu organizatoriem un Pasaules Antidopinga aģentūrai (WADA), kā arī olimpiskajam televīzijas kanālam, Olimpiskajam muzejam un olimpiskajām izglītības programmām.
"Pašlaik lielākā daļa sportistu un viņu ģimeņu finansē gadiem ilgus treniņus, ceļošanu un inventāru, lai piedalītos olimpisko spēļu daudzu miljardu dolāru industrijā," norādīja pētījuma autori. "Sportistiem būtu jāsaņem pienācīga kompensācija par gatavošanos un dalību olimpiskajās spēlēs."
Pētījumā secināts, ka
daudzie starpposmi finanšu plūsmā ir iemesls, kādēļ sportisti saņem tikai nelielu naudas daļu.
Pētnieki norāda, ka nevēršas pret kādu sistēmas posmu, bet vēlas rosināt kolektīvāku pieeju, kas nodrošinātu uzplaukumu visām iesaistītajām pusēm.
"Ja SOK un ar to saistītās organizācijas nevēlas vai nespēj sportistiem nodrošināt kompensāciju, kolektīvais darba līgums izmainīs olimpisko kustību," raksta pētījuma autori. "Ja SOK patiesi vēlas nepieļaut sportistu komerciālu aizskārumu, tā atradīs kompensācijas veidu. Ja nē, tad viss būs pašu sportistu ziņā."
Olimpiskās spēles ir zaudējušas sākotnēji definēto amatieru sporta pasākuma statusu, tomēr lielākā daļa sportistu ir finansiāli atkarīgi no nacionālajām sporta organizācijām.
Tikai nelielai daļai visaugstākā līmeņa olimpiešu ir nodrošināti finansiāli nozīmīgi reklāmas līgumi.
Analizējot atlētu finansējumu, pētījumā konstatēts, ka 2013./2014.gadā Kanādā statistiski vidējais sportists iztērēja 15 000 dolāru vairāk nekā gadā nopelnīja.
SOK ienākumos 91% finanšu nodrošina televīzijas un mārketinga līgumi, bet ziedojumi praktiski ir nulle, tādējādi organizācijas darbības modelis vairāk līdzinās Ziemeļamerikas profesionālajām sporta līgām nevis bezpeļņas organizācijai, secināts pētījumā. Ziemeļamerikas profesionālajās līgās kolektīvais darba līgums nosaka sportistiem nepastarpināti saņemt 40-60% līgas ienākumu.
Pētījuma autori raksturo SOK finanšu un organizatorisko struktūru kā novecojušu, rosinot arī svītrot Olimpiskās hartas punktu, kas liedz sportistiem gūt personisku labumu no sava vārda saistīšanas ar olimpiskajām spēlēm. Lai gan SOK pērn formāli pārskatīja individuālo reklāmu reglamentējošos noteikumus, lielāku rīcības brīvību lemšanā atvēlot nacionālajām olimpiskajām komitejām, izmaiņas ir ieviestas mazāk nekā 10 no 206 nacionālajām komitejām. Tādēļ pētījumā ieteikts atcelt hartā attiecīgo punktu un reklāmas noteikumus iekļaut kolektīvajā līgumā.
