Aparjods nav olimpiskais debitants un pirms četriem gadiem Phjončhanā sasniedza 11. vietu, bet Pekinas spēlēs līdz pat pēdējā brauciena beigu daļai pretendēja uz bronzas godalgu, līdz pieļauta kļūda dzēsa izredzes kāpt uz goda pjedestāla. Izredzes mājup doties ar medaļu Kristeram gan nav zudušas – lai gan treneri savu izvēli nav izdarījuši, sagaidāms, ka tieši viņam varētu būt iespēja dot savu artavu stafetes komandā.
Nākotnes perspektīvā treneri paredz spožas iespējas arī Gintam Bērziņam, kam 19 gadu vecumā izdevās ierindoties uzreiz aiz labāko sešinieka. Lai arī tiešas paralēles būtu nevietā, salīdzinājumam var atgādināt, ka Latvijas izlases treneris
Mārtiņš Rubenis karjerā pirmajās olimpiskajās spēlēs 1998. gadā Nagano tādā pašā vecumā sasniedza 14. vietu, bet divus olimpiskos ciklus vēlāk Turīnā kļuva par bronzas medaļnieku.
Tālu no iecerētā mērķa palika trešais Latvijas kamaniņu sportists Artūrs Dārznieks, un tikai vienā no četriem braucieniem sasniegtā 12. vieta ļāva aptuveni nojaust, uz kādu rezultātu varēja tēmēt. Vairāk liedza sasniegt gan paša kļūdas, gan nepatīkams kuriozs – pirmā brauciena startā nejaušs televīzijas operatora trieciens ar kameru pa galvu noteikti nav labākais veids, kā koncentrēties braukšanai ar ātrumu 130 kilometri stundā.
Kamaniņu sportā nākamajām starts būs Latvijas dāmām, turpretim distanču slēpošanā pirmais spēkus izmēģināja Raimo Vīgants, kam gan rezultāts sagādāja vilšanos, taču nelaupīja apņēmību Pekinas spēlēs startēt visās distancēs.
Zināma nenoteiktības deva arvien skar vīriešu hokeja turnīru, kur ne tikai Latvijas izlasi ietekmē spēlētāju kovida statusa maiņa un neskaidrība par iespēju aizvadīt vismaz kādu pārbaudes spēli. Līdz pirmajai oficiālajai spēlei pret Zviedriju atlikušas vairs tikai trīs dienas, bet pašreizējā situācijā komandām jārēķinās, ka sadarbības pieslīpēšana būs jāatliek jau uz grupas turnīra spēlēm. Valstsvienības galvenais treneris Harijs Vītoliņš atzina, ka ne jau tikai Latvijas izlasei trūkst spēļu prakses. Tādējādi
hokejā grupu turnīra spēles var pārvērsties par iesildīšanos pirms izslēgšanas turnīra, kur reglaments tāpat paredz visu komandu dalību.
Hokeja izlasē gan ir arī laba ziņa – uzbrucēji Rodrigo Ābols un Andris Džeriņš svētdien pameta epidemioloģiskās izolācijas mītni un atgriezās valstsvienības rīcībā.
Tikmēr olimpiskajā turnīrā strādājošie žurnālisti ir atskārtuši, ka, pretēji sākotnējām prognozēm, došanās no Pekinas uz kādām sacensībām abās pārējās norises vietās Jaņcjinā un Džandzjakou ir gandrīz nerealizējama vienas dienas ietvarā, bet nakts pavadīšana zem klajas debess pamatīgos mīnusos kādā autobusu depo ir pārāk ekstrēma iespēja, lai kāds to vēlētos izbaudīt. Epidemioloģiskās drošības prasības duetā ar transporta sistēmas nereti krasi neloģisko kārtību ir radījušas situāciju, ka Latvijas žurnālisti ir nošķīrušies lejasciemiešos Pekinā un kalniešos Jaņcjinā, abu savstarpējiem ceļiem nekrustojoties.
Tikmēr sportisti cenšas koncentrēties galvenajam mērķim un neļauties ietekmēties no dažādiem blakusapstākļiem, kas gan ne vienmēr ir iespējams.
Rīkotāji svētdien jau ķērās pie sacensību grafika izmaiņām, tiesa, sporta veidā, kur tā nav ļoti reta parādība.
Kalnu slēpotājiem sacīkstes nobraucienā spēcīga vēja dēļ pārcēla uz pirmdienu, kad dāmām milzu slalomā līdz ar to izmainījās abu braucienu starta laiki. Tiesa, Latvija šajās kalnu slēpošanas disciplīnās nav pārstāvēta.
Latvijai jaunā nedēļa sāksies ar sieviešu dienu – līdzās trijām kamaniņu sportistēm pirmdien pirmais starts gaida biatlonisti Baibu Bendiku, kura sacentīsies 15 kilometru individuālajā distancē. Ja lēmēji būs labvēlīgi, Pekinā pārbaudes spēlē tiksies Latvijas un Dānijas hokeja izlases. Īpatnēji, ka pārbaudes spēļu nodēvēšana par kombinētajiem treniņiem nozīmē arī sekretariāta un tiesnešu nenorīkošanu. Kā pārbaudes spēlēs atrisināt tiesāšanas jautājumu, ir atstāts pašu komandu ziņā.
