Krustpunktā

Toms Bricis: Atlantijas cikloni - galvenais vaininieks lietainam laikam augustā

Krustpunktā

LM: Nākamajā gadā asistenta pakalpojumi invalīdiem būs pieejami tādā pašā formā

Olimpiāde Latvijai bez medaļām. Nav jāmeklē vainīgie, bet jāanalizē cēloņi

Olimpisko medaļu trūkumā nav jāmeklē vainīgie, bet jāanalizē cēloņi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

“Medaļas ir tikai viena medaļas puse. Otra – kas notiek valstī,” tā vērtējot Latvijas olimpiešu startu Rio, kas rezultējās bez medaļām, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” izteicās bijušais basketbolists un treneris, sporta eksperts Valdis Valters. Savukārt politologs Ojārs Skudra norādīja, ka šobrīd nav jāmeklē vainīgie, bet gan jāanalizē cēloņi.

“Ir divi galvenie kritēriji pasaulē: iedzīvotāju skaits valstī un mērķtiecīgi ieguldījumi. Spilgtākais piemērs tam ir Lielbritānija,” pauda politologs.

Savukārt treneris Andris Smočs pauda, ka rezultāti nav tik slikti. Piemēram, septiņcīņas sportistes Lauras Ikaunieces-Admidiņas izcīnītā ceturtā vieta būtu jāvērtē ļoti augstu.

Tas, ka daudzi nespēja sasniegt rezultātus, kādus no viņiem gaidīja sabiedrība, ir saistīts ar to, ka sportisti nespēja izturēt psiholoģisko spiedienu.

Arī Valters uzsvēra, ka sabiedrības spiediens ir bijis pārāk liels un medaļas tika gaidītas no sportistiem, kuri tās nemaz nevarētu sasniegt. Viņaprāt, ir jābūt cilvēkam, kas sagatavo sportistus psiholoģiski. Viņam šķita nesaprotami, kādēļ šķēpmetēja Madara Palameika kvalifikācijā uzrādīja labu rezultātu, bet, startējot finālā, viņas sniegums bija pieticīgs.

Savukārt Murjāņu sporta ģimnāzijas direktore Ingrīda Amantova pauda, ka Palameikas vēlme uzvarēt ir bijusi pārāk liela un viņa nepietiekami koncentrējās pašam startam. Pārāk liels ir bijis sabiedrības spiediens.

Psiholoģiskais spiediens, spriedze, stress. Valters pauda uzskatu, ka ir jābūt tehniskajam nodrošinājumam, lai saprastu, cik augsts ir katra sportista stresa līmenis, un, ja tas ir pārāk augsts, ar šo sportistu būtu atsevišķi jāstrādā.

Turpinot tēmu par sporta attīstības nākotni, diskusijas dalībnieki atzina, ka ir jāizvērtē prioritārie sporta veidi un prioritārie sportisti, kuros investēt līdzekļus. Tostarp jābūt tehnoloģijām, kas spēj noteikt, kuram no bērniem ir talants un kurā jau ģenētiski ir ieliktas sportiskās īpašības.

“Jāstrādā tajos virzienos, kur ir tradīcijas – skeletons, bobslejs, hokejs,” šādu noskaņojumu pauda Skudra.

Viņš savu domu pamatoja ar Fidži piemēru. Valsts, kurā ir ap 900 tūkstošiem sportistu, ieguva olimpisko zeltu regbijā-7. Un tas tādēļ, ka bijis mērķtiecīgs darbs pie viena sporta veida attīstības. Diskusijas dalībnieki gan atzina, ka ir jāatbalsta arī vieglatlētika.

Kā pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs, norādot, ka viņš gan nav idejas par Sporta ministrijas izveidi fans, taču uzskata, ka jābūt balansam. Un ir jāprasa arī atbildība par neveiksmīgajiem startiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti