Vrubļevska lēmums kļuva zināms LOK Sporta komisijas sēdē, klātesot visiem olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvjiem. Vrubļevskis ir LOK prezidents kopš 2004.gada, bet līdz tam viņš no 1988.gada bija LOK ģenerālsekretārs.
Lēmumu pielikt punktu gaitām LOK prezidenta amatā Vrubļevskis sarunā Latvijas Radio izskaidroja ar to, ka kandidēt jau piekto reizi būtu nepieklājīgi. Viņš uzsvēra, ka lēmumu pieņēma pats, bet par labas prakses piemēriem apspriedās ar kolēģiem un speciālistiem gan ārzemēs, gan Latvijā.
LOK prezidents piebilda, ka viņu nevilina iespēja pārvērsties par kantora darbinieku organizācijā, kas tiek virzīta uz to, lai par 100% būtu atkarīga no valsts budžeta.
“Personiski – 32 gadi LOK vadībā, tajā skaitā 16 gadi prezidenta amatā ir ilgs laiks. Laiks rada gan rutīnu, gan nogurumu, arī pieredzi, kas ļauj vienkāršāk izdarīt šķietami sarežģītas lietas”, Vrubļevska teikto citēja LOK. “Zinu kā vajag būt, bet redzu, ka ne viss notiek, kā vajag. Tādēļ saprotu, ka nedrīkst turpināt to darīt kā “ar gariem zobiem”. Jādara ar prieku tas, ko vislabāk zini un proti. Un man ir, kur ieguldīties olimpiskās kustības attīstībā gan Latvijā, gan starptautiski.”
Vrubļevskis uzsvēra, ka sistēmiski LOK vēlēšanu rīkošana martā, nevis rudenī, novērsīs četrgades darba izvērtēšanu tikai pēc Tokijas olimpisko spēļu rezultātiem. LOK prezidents ir pārliecināts, ka organizācijas darbu nedrīkst vērtēt tikai pēc medaļām olimpiskajās spēlēs, jo LOK darbība ir daudz plašāka, aptverot olimpiskā mantojuma saglabāšanu un vērtību popularizēšanu.
Par LOK svarīgu veikumu Vrubļevskis nosauca arī programmu “Sporto visa klase” un “Olimpiskā diena” attīstību, Olimpiešu kora, Uļjanas Semjonovas sociālā fonda darbību, kā arī Olimpiskās enciklopēdijas radīšanu. Vrubļevskis atgādināja, ka LOK 2022.gadā svinēs simtgadi un organizācijai ir nepieciešama stratēģija darbībai līdz 2030.gadam.
Kas kļūs par nākamo LOK prezidentu, būs atkarīgs no sporta veidu federāciju pārstāvjiem,
atgādināja Vrubļevskis. Viņaprāt, atrašanās amatā arī pusgadu līdz Tokijas olimpisko spēļu noslēgumam neko nedotu, turklāt par sportu atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātu pārmaiņu dēļ aktīvi jāstrādā jau šodien.
"Tādēļ tas ir svarīgi nostiprināt jeb restartēt LOK komandu tieši šobrīd, piešķirot tai jaunu pilnvērtīgu mandātu nākošajam olimpiskajam ciklam, kad gatavojamies diezgan lielām pārmaiņām, ko Izglītības un zinātnes ministrija sporta nozarei sola 2021.gadā,” paskaidroja Vrubļevskis. ''Es labprāt sastrādāšos ar jebkuru LOK vadītāju, kuru ievēlēs olimpisko sporta veidu federāciju vairākums. Tās ir demokrātiskas vēlēšanas, kur pat viena balss var izšķirt rezultātu."
Jau ziņots, ka LOK izpildkomiteja otrdien, 4.februārī, pieņēma lēmumu LOK Ģenerālās asamblejas pārskata–vēlēšanu sesiju rīkot 2020.gada 20.martā vienlaicīgi ar 2019.gada pārskata un 2020.gada budžeta apstiprināšanu. LOK izpildkomiteja secināja, ka ir spiesta darboties nepilnā sastāvā, jo pēdējā laikā to pametušas vairākas personas. Dažās sporta federācijās notikusi vadītāju maiņa, tādēļ vairāki sporta veidi izpildkomitejā faktiski vairs nav pārstāvēti.
Pēc LOK darbības atjaunošanas 1988.gadā organizāciju ir vadījuši tikai divi prezidenti. No 1988. līdz 2004.gadam LOK prezidents bija Vilnis Baltiņš, kuru amatā aizstāja Vrubļevskis.
Latvijas Radio sporta redaktors Mārtiņš Kļavenieks atgādināja, ka ne vienmēr Vrubļevskim ir sakritušas domas ar LOK ģenerālsekretāru Žoržu Tikmeru un vadības maiņas mēģinājumi bijuši jau iepriekš. Arī IZM esot izdarījusi pozitīvu spiedienu uz LOK, lai panāktu izmaiņas. Aizkulisēs populāra ir versija, ka par LOK prezidentu kļūs Tikmers, bet ģenerālsekretāra amatu pārņems Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis, piebilda Kļavenieks.
