Olimpiskās komitejas prezidents Bahs neatkāpjas: Par Krievijas sportistu dalību vēsture izšķirs, kam taisnība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) rīkojas pareizi, lūkojot iespējas Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs, un vēstures gaita parādīs, vai taisnība būs bijusi SOK vai tās oponentu pusē, svētdien pauda organizācijas prezidents Tomass Bahs. 

SOK gatavību pavērt ceļu agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem dalībai neitrālā statusā Parīzes olimpiskajās spēlēs Rietumos kritizēja daudzas nacionālās olimpiskās komitejas un politiķi, tomēr Bahs, svētdien viesojoties Francijā pasaules čempionātā kalnu slēpošanā, arvien pauda pārliecību, ka svarīgāk ir ievērot jebkuras valsts atlētu cilvēktiesības un apvienot sportistus.

"Vēsture parādīs, kura puse mieram dara vairāk," Bahu citēja aģentūra AP. "[Vai] tie, kuri tur robežas saziņai atvērtas, vai tie, kuri grib šķelt un izolēt. Mūsu loma ir apvienot cilvēkus."

Ļaujot valstu valdībām lemt, kurš piedalīsies kādās sporta norisēs, tās būtu beigas starptautiskām sacensībām un olimpiskajām spēlēm to pašreizējā formā, uzsvēra SOK prezidents.

Bahs runāja pirms sacensībām vīriešiem kalnu slēpošanā nobraucienā, kur startējušais ukrainis Ivans Kovbasņuks ar SOK prezidentu nebija vienisprātis.

"Krievija nogalina manu tautu. Situācija Olimpiskajai komitejai nav laba," pirms sacensībām sacīja Kovbasņuks. 

Bahs apgalvoja, ka SOK jūt līdzi un ir pilnīgi solidāri ar ikvienu Ukrainas sportistu, ļoti rūpīgi izvērtējot visu viņu teikto. Savukārt tie, kas iebilst pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību olimpiskajās spēlēs neitrālā statusā, pēc Baha teiktā, nepievērš uzmanību cilvēktiesību jautājumam.

Agresorvalstu nepielaišana startam olimpiskajās spēlēs nebūtu iepriekš nepieredzēts notikums. Vācija un Japāna pēc otrā Pasaules kara nesaņēma uzaicinājumu piedalīties 1948.gada Londonas olimpiskajās spēlēs, savukārt Dienvidāfrika aparteīda politikas dēļ olimpiskajā apritē tika izslēgta no 1964. līdz 1988.gadam. 

Ukrainas Olimpiskā komiteja iepriekš brīdināja, ka varētu boikotēt Parīzes olimpiskās spēles, ja tajās vienalga kādā statusā startētu Krievijas sportisti. Atbalstu Ukrainas kolēģu nostājai ir paudusi arī Latvijas Olimpiskā komiteja, norādot uz iespēju Parīzes spēlēs nepiedalīties, nevis tās boikotēt. Par boikotu, kas ir Olimpiskās hartas pārkāpums, SOK jebkuru nacionālo olimpisko komiteju var atstādināt no dalības olimpiskajā apritē.

SOK vēl nav pieņēmusi lēmumu par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību neitrālā statusā nākamajās olimpiskajās spēlēs, bet pusotru gadu pirms foruma sākuma jautājums kļūst arvien aktuālāks, jo kvalifikācijā atlēti sāk pelnīt ceļazīmes uz Parīzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti