Atkal valstu rekordskaits - 169, un šīs bija pēdējās olimpiskās spēles, kur dalībnieku skaits neaizsniedzās līdz desmit tūkstošiem sportistu. Tostarp 34 bija Latvijas atlēti.
Potenciālo Latvijas medaļnieku skaits tika minēts no 10 līdz 12. Tik rožainas cerības gan nepiepildījās, tomēr jau 30.jūlijā pēc 56 gadu pārtraukuma olimpiskajā mastā uzvijās Latvijas karogs. Pieredzējušākais Latvijas olimpietis Afanasijs Kuzmins izcīnīja sudrabu ātršaušanā ar pistoli 25 metru distancē.
Riteņbraucēji bija uzkrājuši pieredzi amatieru sacensībās Eiropā, un tas deva savus augļus. Tikko komandā iekļuvušais Dainis Ozols grupas braucienā olimpiskajā loterijā sagādāja skaistu pārsteigumu un finišēja trešais.
Nosacīti vilšanos nācās piedzīvot kanoe airēšanā, kur pēc karjerā otrās olimpiskās zelta medaļas devās Ivans Klementjevs, taču finālbraucienu sāka pārāk lēni un finišu sasniedza sudraba pozīcijā.
Visvairāk Latvijas sportistu - septiņi - startēja vieglatlētikā, tomēr labākā bija Māra Bružika iegūtā 10.vieta trīssoļlēkšanā. Arī citos sporta veidos bija mainīgas sekmes, turklāt modernās pieccīņas pārstāvji, sasapņojušies par pjedestālu, pamanījās palikt pēdējā 17.vietā. Neoficiālajā vērtējumā Latvijai 40.vieta.
Diemžēl vairāki latvieši deva priekšroku startam tā saucamajā NVS (Neatkarīgo Valstu Sadraudzības) komandā, taču godalgotajās vietās tāpat netika. Airētāja Sarmīte Stone tāpat kā basketbolisti Igors Miglinieks un Gundars Vētra ierindojās 4.vietā.
