Mehiko 1968.gadā pirmo reizi olimpiskās spēles risinājās augstkalnē - 2240 metru virs jūras līmeņa. Neraugoties uz aklimatizācijas grūtībām, tas veicināja izcilus rezultātus gan tāllēkšanā, gan sprintā un trīssoļlēkšanā.
Visa Latvija sekoja līdzi šķēpmetēja Jāņa Lūša gaitām. Olimpiskā gada Līgo vakarā viņš Somijā sasniedza jaunu pasaules rekordu - 91,98 metri. Cīņa favorītam izvērtās grūta un viss izšķīrās pēdējā metienā. Ar 90,10 metriem pietika uzvarai.
Volejbolā Ivans Bugajenkovs kļuva par pirmo Latvijā divkārtējo olimpisko čempionu. Arī sievietēm pie zelta, spēlējot PSRS izlases sastāvā, tika volejboliste Tatjana Veinberga. Desmitcīņniekam Jānim Lankam 1500 metru skrējienā kāju sarāva krampis un viņš izstājās. Cerības uz medaļām izpalika riteņbraucējiem, jaunajām vieglatlētēm, kā arī airētājiem.
Pirmo reizi PSRS basketbola izlasē nebija neviena Latvijas spēlētāja. Vēl viena zelta medaļa tika Zaigai Jansonei, taču teniss Mehiko nebija iekļauts oficiālajā programmā, bet gan tikai paraugsacensību statusā.
Visvairāk zelta medaļu -45- ieguva amerikāņi, PSRS ar 29 augstākā kaluma godalgām bija otrā, bet trešajā vietā ierindojās Vācijas Demokrātiskā republika, kas pirmoreiz startēja ar atsevišķu komandu.
