Pirmo reizi olimpiskās spēles notika dienvidu puslodē - Austrālijas pilsētā Melburnā, tiesa, veterinārās karantīnas prasību dēļ olimpiskās godalgas jāšanā tika sadalītas dažus mēnešus agrāk Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Pirmoreiz tādas dalītas spēles risinājās 1920.gadā Antverpenes olimpiādē, kad burātāji sacentās Nīderlandē.
Austrāliešu lēnās gatavošanās dēļ 16. olimpiskās spēles gandrīz tika atceltas, tomēr visbeidzot sacensības varēja notikt.
Melburnā PSRS komandā startēja pieci Latvijas sportisti un visi izcīnīja medaļas. Rīgas stacijā vēlāk notika grandioza olimpisko medaļnieku sagaidīšanas ceremonija.
Medicīnas studente Inese Jaunzeme kļuva par pirmo olimpisko zeltu ieguvušo latvieti - ar olimpisko rekordu 53,86 metri viņa apsteidza arī pasaules rekordisti čehieti Danu Zatopkovu.
Trīs latvieši spēlēja PSRS basketbola izlasē - 218 centimetrus garais Jānis Krūmiņš, olimpisko pieredzi jau guvušais Maigonis Valdmanis un Valdis Muižnieks. Vienīgo zaudējumu basketbolisti cieta pret ASV izlasi un nopelnīja sudrabu. Savukārt par olimpisko vicečempionu svarcelšanā kļuva Vasilijs Stepanovs.
PSRS izlase pirmo reizi olimpiskajās spēlēs izcīnīja vairāk medaļu nekā ASV.
