Uz 11. vasaras olimpiskajām spēlēs sportisti pulcējās Berlīnē, un savu iespaidu uz spēļu norisi atstāja Vācijas nacistiskais režīms. Spēles atklāja Ādolfs Hitlers.
Taču dalībvalstu un sportistu skaits arvien pieauga un apsteidza visas iepriekšējās olimpiskās spēles. Tika laboti 49 olimpiskie rekordi vieglatlētikā, šaušanā, peldēšanā, riteņbraukšanā.
Latvieši ieguva divas olimpiskās medaļas un veiksmīgi piedalījās olimpiskajā mākslas konkursā. Augusts Annus par eļļas gleznu "Cīņa pie vārtiem" saņēma goda diplomu.
Berlīnes olimpiskajās spēlēs vissekmīgāk Latvijas sportisti startēja grieķu-romiešu cīņā – Edvīns Bietags izcīnīja sudraba medaļu. Krišjānis Kundziņš ieguva 5.vietu. Olimpiskais vicečempions Jānis Daliņš 50 kilometru soļojumā distances beigās izstājās kājas krampja dēļ, toties Adalberts Bubenko sporta draugiem un sev par prieku, pirmoreiz startējot tik garā distancē, ieguva trešo vietu.
Negaidīti vāji startēja Latvijas basketbolisti, dalot tikai 15. vietu.