Piektās mūsdienu olimpiskās spēles 1912.gadā risinājās Stokholmā, kur tās atklāja Zviedrijas karalis Gustavs V. Pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās visu apdzīvoto kontinentu sportisti.
Pirmoreiz olimpiskos rezultātus fiksēja ar elektrisko hronometru un iespēja startēt peldēšanā bija arī sievietēm.
Rekordliels bija sportistu skaits - vairāk nekā 2400 atlētu 14 sporta veidos. No spēļu programmas tika izsvītrots bokss, kas Zviedrijā bija aizliegts.
Uzvarētāji saņēma īstas zelta medaļas - vēlāk un arī mūsdienās čempioniem pasniedz apzeltītas sudraba godalgas.
Haralds Blaus kļuva par pirmo Latvijas sportistu, kurš izcīnīja olimpisko medaļu. Krievijas impērijas komandas sastāvā 27 gadus vecais olimpietis ieguva bronzas godalgu stenda šaušanā pa māla baložiem. Latvijas sportisti Krievijas komandā bija iekļauti pirmoreiz - uz Stokholmu no Baltijas jūras otra krasta devās 31 olimpietis.
