Ja salīdzina ar iepriekš aizvadītajām spēlēm, korejieši tiešām ir raudzījušies ļoti pragmatiski. Ir ļoti pārdomāts, kur celt olimpiskās būves un kā tās pēc tam izmantot. Piemēram, stadioni, kur tiks aizvadītas atklāšanas un noslēguma ceremonijas, pēc paralimpiskajām spēlēm tiks nojaukti, lai nebūtu lieku būvju un jātērē līdzekļi to uzturēšanai. Bet hokeja halle ir izjaucama, un tā tiks nogādāta citur.
Lsm.lv korespondents Tālis Eipurs Latvijas Radio norāda, ka nepabeigtākā sajūta viņam kā žurnālistam bijusi 2014. gadā, kad spēles noritējušas Sočos. Žurnālisti dzīvojuši viesnīcā, bet līdz pat spēļu noslēgumam tās apakšstāvos rosījušies celtnieki. Un cementa smaka ir pirmais, kas nāk atmiņā. Tikmēr Phjončhanā šādas sajūtas neesot.
Pirms olimpiskajām spēlēm parasti izskan bažas par drošību. Tā tas bija gan Sočos, gan vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. Taču realitātē tieši drošība neradīja nekādas bažas. Pirms Phjončhanas gan teroraktu draudi nav izskanējuši, taču sabiedrība bažpilnus skatienus raida Ziemeļkorejas virzienā.
“Olimpiskās spēles ir drošākā vieta pasaulē uz divām nedēļām,” Latvijas Radio atklāja Latvijas Bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis, norādot, ka viņš par drošību nesatraucas.
Ja ar vides sakārtošanu un drošības pasākumiem viss būs kārtībā, rodas jautājums, ko varam sagaidīt no Latvijas sportistiem. Teorētiski varam cerēt uz augstiem panākumiem četros sporta veidos, kuriem pērn valdība piešķīrusi finansējumu – skeletonam, bobslejam, kamaniņu sportam un biatlonam.
Visvairāk tiks gaidīts no titulētā skeletonista Martina Dukura, kuram pagaidām trūkst tikai viena titula – olimpiskais čempions.
Latvijas Radio arī uzsver, ka sportistiem un delegātiem nāksies būt uzmanīgiem ar sociālo tīklu lietošanu. Skeletonisti jau šķīrās no viena komandas locekļa tieši nepārdomātu izteikumu dēļ sociālajos tīklos. Delegācijas vadītājs Žoržs Tikmers norāda, ka reportāžas no olimpiskajiem objektiem sportisti pārraidīt nevarēs.
