Bēdīga aina paveras, apskatot sporta karalienes apcirkņus – uz Tokiju dosies tikai astoņi vieglatlēti. Vēl mazāk bija vien pirmajās olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atjaunošanas Barselonā, kad delegācijā iekļāva septiņus vieglatlētus. Tiesa, toreiz skaits nemaz nevarēja būt lielāks, jo Latvijai kā jaunpienākušai olimpiskās kustības loceklei tika iedalītas attiecīgas kvotas, atceras vieglatlētikas statistiķis Andris Staģis.
Daudz kas ir zaudēts masveidībā, uzskata Staģis. Ja šovasar Latvijas čempionātā sprintā vīriešiem un sievietēm kopā startēja 40–50 dalībnieku, tad tajā pašā laikā kārtslēkšanā sacentās tikai pieci. Arī Latvijai nozīmīgajā šķēpmešanā startēja tikai 17 dalībnieki. Staģis uzsvēra, ka
jau trešā vieglatlētu paaudze trenējas vecajā Rīgas Sporta manēžā, bet tikai nupat skaļi tika paziņots, ka taps jauna manēža "Daugavas" stadionā.
Sporta karalienei vieglatlētikai Latvijā pēdējos gados galms paliek arvien plikāks un noplukušāks. To beidzot var redzēt arī augstākajā vieglatlētu līmenī. Protams, Starptautiskā Vieglatlētikas federācija un Olimpiskā komiteja noteica tiešām augstus normatīvus, ko startam Tokijā varēja izpildīt vienīgi augstākās klases meistari. Bija gan arī rezerves variants – kvalificēties Tokijai pēc vietas pasaules rangā, un, lai to izdarītu, pietika ar stabiliem rezultātiem vairākās sacensībās. Tāpēc attaisnoties ar augstajiem normatīviem šoreiz nebūtu pareizi.
Staģis paskaidroja, ka sportistiem kvalifikācijā pietika pāris reizes labi nostartēt, un to prata izmantot soļotāji Ruslans Smolonskis un Arnis Rumbenieks, abi nopelnot ceļazīmi uz Tokijas spēlēm.
Vieglatlētikā Latvijas jājamzirdziņš allaž bijusi šķēpmešana – tur gan nekas nav mainījies, un no astoņiem olimpiskajiem dalībniekiem puse jeb četri būs šķēpmetēji.
Tas gan atkal raksturo mūsu vieglatlētikas nabadzību – citās disciplīnās pasaulē neesam konkurētspējīgi. Pat Barselonas spēlēs septiņi Latvijas vieglatlēti bija pārstāvēti plašākā disciplīnu lokā.
Staģi pat kaitina, ka Latvijas čempionam vīriešu konkurencē tāllēkšanā rezultāts bija tuvs Igaunijas čempiones sniegumam sieviešu konkurencē.
Bēdīga aina zīmējas Latvijas veiksmes stāstā BMX riteņbraukšanā, kur pirmie divi zelti olimpiāžu vēsturē tika latvietim Mārim Štrombergam.
Šī sporta veida pacēlumu redzējām gan Pekinā, gan Londonā, kur bija pilna vīru komanda ar trim braucējiem, turklāt Londonā startēja arī Sandra Aleksejeva dāmu konkurencē. Tokijā trasē redzēsim vien Helviju Babri un Vinetu Pētersoni, jo pēc vietas pasaules rangā lielākas olimpiskās kvotas neizdevās izpildīt.
BMX treneris Ivo Lakučs paskaidroja, ka viena vieta starta vieta Latvijai zuda tādēļ, ka olimpiskajās sacensībās samazinājās dalībnieku skaits, līdz ar to tika pārskatītas arī kvotas pēc vietas rangā.
Tokijas spēlēs eksperti paredz ļoti augstus rezultātus visos individuālajos sporta veidos.
Vieglatlētikā tas ir redzams jau sezonas gaitā, jo sportisti pandēmijas laikā bezsacensību 2020. gadu pavadīja kārtīgos treniņos un piestrādāja pie lietām, kam parasti nav laika, tādēļ šogad redzam vairākus pasaules rekordus un vēl nebijušus rezultātus.
Tam piekrīt arī treneris Lakučs. Pēdējās Pasaules kausa sacensībās Latvijas BMX meistari Babris un Kristens Krīgers brauca finālā, un tas bija paveiktā darba rezultāts. Aizvadītais gads deva brīvību un ieguldītais darbs ļāva pietuvoties labākajiem elites līmeņa braucējiem, paskaidroja Lakučs.
Pēc 2020. gada dīkstāves vien retajam Latvijas sportistam izdodas uzlabot personiskos sasniegumus, tāpēc Latvijai medaļu pretendentu Tokijā būs ļoti maz.
Vieglatlētikā Staģis cer uz šķēpmetēja Gata Čakša stabilitāti un jaunu personisko rekordu, tāpat arī Kociņa pēdējos mēnešos pēc rezultātiem ir stabila olimpiādes fināla dalībniece.
Augstākās raudzes meistari iet mazumā arī citos sporta veidos. Piemēram, cīņas sportā Anastasijai Grigorjevai brīvajā cīņā un Jevgeņijam Borodavko džudo Tokijā varētu būt pēdējā olimpiāde, bet jaunā maiņa tādu līmeni pagaidām nav sasniegusi. Karatē viens no labākajiem pasaulē ilgus gadus ir Kalvis Kalniņš, bet problēma tā, ka olimpiādē ir citas svara kategorijas un pretiniekos Kalvim būs daudz smagāki cīkstoņi, pret kuriem viņš pasaules karatē posmos nav cīnījies.
Latvijas sporta saimei pēc olimpiādes būs jāliek galvas kopā un jāsaprot problēmas arī augstas klases sportā. Naudas sportam nākamajos gados noteikti kļūs mazāk, tāpēc valsts piešķirtās finanses olimpiskajos ciklos būs jāizmanto vēl efektīvāk.