Oslo pretendēja uz 2022.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, taču savu kandidatūru vairs neuzturēja, kad kļuva skaidrs, ka valdība nesniegs nepieciešamās finanšu garantijas. No kandidēšanas atteicās arī Stokholma, Krakova, Ļviva, Sanktmorica un Minhene, tādējādi Eiropā ziemas olimpiskās spēles notiks ne agrāk kā 2026.gadā.
Norvēģijā sabiedrības viedokli vēl krasāk pret olimpisko spēļu rīkošanu pavērsa medijos publicēti SOK prasību reglamenta fragmenti, kurā bija norādīta SOK biedru viesnīcu istabās nepieciešamā temperatūra, minibāru sortiments, kā arī vizīte un kokteilis pie Norvēģijas karaļa. SOK gan vēlāk taisnojās, ka reglamentā bija uzskaitītas vēlmes, nevis prasības.
Andersens atzina, ka šādas vēlmes Rietumvalstīs rada sarežģījumus iedzīvotāju atbalsta nodrošināšanā. Viņš vēlētos, lai SOK izstrādātu prasības, kas būtu saprotamas Rietumeiropā, ASV un Kanādā.
Sagaidāms, ka oktobrī Norvēģijas olimpiskā delegācija Šveicē tiksies ar SOK vadību, lai apspriestu Oslo kandidatūras atcelšanas cēloņus un lūkotu rast ceļu, kas nākotnē vairotu interesi par olimpisko spēļu rīkošanu. Uz 2022.gada ziemas olimpisko spēļu uzņemšanu pretendē vairs tikai Pekina un Astana Kazahstānā.
Kopīgi ar SOK ir jāpanāk lielāka caurspīdība olimpisko spēļu rīkotāju noteikšanā, kam jākļūst vienkāršākai, teica Andresens. Sarunu temats būs arī olimpisko spēļu sarīkošanas izmaksu samazināšana, kas jo aktuālāka kļuvusi pēc Krievijas iztērētā 51 miljarda dolāru Soču ziemas olimpisko spēļu norisei. SOK arī daudz skaidrāk jānorāda, ka tās sagatavotais reglaments rīkotājiem ir ieteikums, nevis obligāta prasība, uzsvēra Norvēģijas olimpiskā amatpersona.
Andersens sagaida, ka katram rīkotājam būtu lielāka izvēles brīvība, kā apliecināt savu viesmīlību un draudzīgumu. Viņš vēl rēķinās, ka SOK daudz lielāku vērību olimpisko spēļu rīkotāju izvēlē veltīs vides un ētikas jautājumiem, kā arī cilvēktiesībām un celtniecības strādnieku aizsardzībai.
