Apmēram 30 000 akreditēto personu būs sportisti, treneri, komandu personāls un amatpersonas, kuru skaitu nav plānots mainīt. Savukārt no atlikušajiem 60 000 varētu svītrot apmēram pusi, tostarp ziņu mediju darbiniekus.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) aizvadītajā nedēļā informēja, ka plāno samazināt olimpiskajās spēlēs akreditēto personu skaitu, saglabājot vietu tikai darbiniekiem, kam paredzēta svarīga operacionāla loma.
Keiju slimnīcas Jokohamā infekcijas slimību ārsts Norio Sugaja aģentūrai AP uzsvēra, ka Japāna Covid-19 izplatības aspektā ir bīstama valsts un drošai olimpisko spēļu sarīkošanai būtu vispirms jāsavakcinē vismaz puse Japānas sabiedrības. Tik straujš vakcinācijas temps gan ir maz ticams, jo līdz marta beigām vakcīnu ir saņēmis mazāk nekā 1% japāņu, lielākoties medicīnas nozarē.
Tokijas Universitātes profesoru Taisukes Nakatas un Daisukes Fudzi epidemioloģiskā modeļa aprēķini liecina, ka maksimālā Covid-19 izplatība Tokijā būs jūlijā, kad sāksies olimpiskās spēles.
Japānas valdība un Tokijas spēļu rīcības komiteja, neraugoties uz brīdinājumiem, ir apņēmušās sarīkot sporta forumu, kas oficiāli izmaksās vismaz 15 miljardus dolāru, bet dažādas aplēses liecina, ka summa varētu būt divreiz lielāka. SOK 75% ienākumu nodrošina raidīšanas tiesības, tādēļ spēļu parādīšana televīzijā tai ir kritiski svarīga.
Par gadu pārceltās Tokijas olimpiskās spēles paredzēts sarīkot no 23. jūlija līdz 8. augustam.