No aptaujātiem 40 Latvijas sportistiem, kas pretendē uz dalību olimpiādē, 57,5% uzskata, ka Tokijas spēles būtu jāpārceļ, savukārt 42,5% balsojušo bija pret iespējamām izmaiņām. Olimpisko kvalifikāciju jau izpildījušo astoņu atlētu vidū par spēļu pārcelšanu iestājas pat trīs ceturtdaļas aptaujāto.
Pludmales volejbolists Aleksandrs Samoilovs, kurš oficiāli vēl nav spēļu dalībnieku vidū, pastāstīja, ka zina, cik grūti ir pārcelt noorganizētu pasākumu. Viņaprāt, izmaiņu gadījumā ir liela iespēja spēļu atcelšanai, ko Samoilovs nevēlas. Par iespējamu risinājumu Samoilovs uzskata sportistu laicīgu ierašanos Tokijā un vairāku nedēļu atrašanos karantīnā. Viņš uzsvēra, ka absolūti godīga konkurences situācija sportā tāpat nepastāv, jo brazīlieši pludmales volejbolā mājās var trenēties 12 mēnešus, bet Latvijā tādas iespējas ir četrus mēnešus gadā. Ja spēles notiks, sportisti atradīs iespēju sagatavoties, uzskata Samoilovs.
Aldons Vrubļevskis par Tokijas olimpiskajām spēlēm
Arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis uzskata, ka sportistiem jāgatavojas olimpiskajām spēlēm, kas, viņaprāt, notiks līdz 2020.gada beigām. Tā kā sportisti allaž tiecas piedalīties olimpiskajās spēlēs, nav teikts, ka mājās paliks visi tie, kuru pārstāvēto valstu olimpiskās komitejas informēja, ka nebrauks uz Tokiju, ja nemainīsies olimpiādes norises laiks ar sākumu 24.jūlijā, uzskata LOK prezidents.
Savukārt Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs uzsvēra, ka pašlaik Latvijā nav iespējams pilnvērtīgi trenēties. Kādu nedēļu sportisti to varētu pieciest, bet, ja situācija ievilksies, spēles būtu jāpārceļ, teica Miļkevičs. Pēc viņa teiktā, labākais risinājums būtu pārcelt spēles tuvāk gada beigām.
Dmitrijs Miļkevičs par Tokijas olimpiskajām spēlēm
Latvijas medaļniece modernajā pieccīņā un peldētāja Ievas Maļukas mamma Jeļena Maļuka uzsvēra, ka situācija dažādu valstu sportistiem atšķiras. Ir valstis, kur tiek nodrošinātas slēgtas sporta bāzes treniņiem, turpretim tādās valstīs kā Latvija sportistiem atliks trenēties mājās vai mežā un olimpiskajās spēlēs viņi varēs pretendēt uz vietu otrajā desmitā, nevis cīnīties par maksimālajiem mērķiem, teica Jeļena Maļuka. Viņasprāt, arī sadalīt olimpiskās starta kvotas ar atpakaļejošu datumu pēc vietas rangā nebūtu taisnīgs risinājums.
Pēc vietas rangā dalība olimpiskajās spēlēs būtu droša Latvijas 3x3 basketbola izlasei, kuras spēlētājs Nauris Miezis paskaidroja, ka vēlas visu spēcīgāko sportistu dalību olimpiskajā turnīrā. Viņš atzina, ka pašlaik ir stulba sajūta, jo jāgatavojas, bet nav īsti zināms kam.
Absolūti pārliecināts par nepieciešamību startēt Tokijā ir Latvijas Svarcelšanas federācijas (LSF) prezidents un olimpiskais medaļnieks Viktors Ščerbatihs. Viņaprāt, vēl būtu jānogaida, lai pieņemtu lēmumu par Tokijas spēļu norises laika atbilstību, tomēr Ščerbatihs uzskata, ka koronavīrusa pandēmija un veselības apsvērumi viņam nebūtu pietiekams iemesls, lai atteiktos no dalības olimpiskajās spēlēs. Ščerbatihs uzsvēra, ka viņu spēs saprast tikai sportisti, jo olimpiādei gatavojoties arī valstīs, kur ir karš. Ščerbatihs gan atzina, ka tādu atbildību varētu uzņemties par sevi, nevis viņa vadītās federācijas sportistiem.
Būtiskas izmaiņas olimpisko spēļu norises laikā daļai sportistu var radīt nopietnus sarežģījumus, teica sporta menedžeris Edgars Buļs. Viņš uzsvēra, ka pludmales volejboliste Tīna Graudiņa augstskolā paņēma akadēmisko gadu, lai sagatavotos startam Tokijā, bet diez vai tas sportistei būs iespējams divus gadus pēc kārtas. Buļs atgādināja, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) grib pilnvērtīgas spēles ar skatītājiem, lai gan bez tiem teorētiski varēt iztikt, jo ieejas biļetes nav organizatoriem tik liela ienākumu pozīcija, tomēr vietējiem rīkotājiem ir vajadzīgi tūristi, lai atpelnītu lielos ieguldījumus spēļu sarīkošanā.
Jau vēstīts, ka SOK četru nedēļu laikā izlems par Tokijas olimpisko spēļu iespējamo norises laiku. Neoficiāla informācija liecina, ka spēles pandēmijas dēļ pārcels uz vēlāku laiku, kas pagaidām vēl nav noteikts.