Katra puse aizstāvas, kā māk, un jau kopš pērnā gada Krievijas vienīgā pozīcija ir "mūsējos sit", sacīja Vrubļevskis. Viņš gan uzsvēra, ka akcenti ir pamainījušies, jo Krievija vairs necenšas noliegt, ka ir notikušas manipulācijas ar dopinga analīžu paraugiem. Taču tajā pašā laikā apgalvo, ka tā nav sportista atbildība, ja kāds vēlāk ir darbojies ar viņa analīžu paraugiem.
Vrubļevskis uzsvēra, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) komisijām ir ļoti plašas iespējas pēc nepieciešamības piesaistīt dažādus speciālistus un darbs Krievijas dopinga lietas vētīšanā rit ļoti nopietni. Pieņemtie lēmumi ir publiski pieejami, un komisija nekad nav sasteigusi paziņojumus, tos vispirms rūpīgi izsverot.
Denisa Osvalda vadītās SOK disciplinārās komisijas lēmumus par olimpisko medaļu atņemšanu un vainīgo diskvalifikāciju olimpiskajās spēlēs uz mūžu var pārsūdzēt tikai Starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā (CAS). Ja kāds mēģinās sūdzēt SOK civilā tiesā, tā būs civilprasība, kas neattieksies uz medaļu sadalījuma pārskatīšanu vai vainas atzīšanu dopinga lietošanā, paskaidroja Vrubļevskis.
SOK prezidents Tomass Bahs pirms nedēļas Eiropas Olimpisko komiteju asociācijas asamblejā uzsvēra, ka lēmumu par iespējām Krievijai piedalīties 2018.gada Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs pieņems SOK izpildkomiteja, kurā ir ievēlēti 15 cilvēki. Neatkarīgi no fona un jebkāda spiediena SOK izpildkomiteja pieņems lēmumu, kas kļūs zināms 5.decembrī. Kāds būs lēmums, pagaidām var tikai minēt un spekulēt, teica LOK prezidents.
Līdzšinējie skandāli ir izmainījuši starptautisko antidopinga uzraudzības sistēmu, kas stāsies spēkā pēc Phjončhanas spēlēm. Dopinga provju ņemšana un analizēšana būs daudz neatkarīgāka, ar to nenodarbosies Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA), bet neatkarīga organizācija, ko vada bijusī Francijas sporta ministre.
