Uzņēmums "Mullock's Auctioneers" izsolīs godalgu, ko pirmajās olimpiskajās spēlēs pasniedza otrās vietas ieguvējam. Tikai nākamajās olimpiskajās spēlēs 1900. gadā ieviesa pašreizējo kārtību, ka pirmo trīs vietu ieguvēji nopelna attiecīgi zelta, sudraba un bronzas godalgas.
Pēc "Mullock's Auctioneers" aplēsēm, olimpisko vērtslietu varētu izsolīt par apmēram 25 000 mārciņu (30 000 eiro). Medaļa bez nojausmas par tās nozīmi glabājās ģimenē Šropšīrā, Anglijā, kur pašreizējais īpašnieks piemirsto godalgu nejauši atrada, izvācot mājas iedzīvi.
Uz medaļas ir redzams sengrieķu dieva Zeva tēls un vārds "Olympia", kā arī iegravēta atsauce uz pirmajām olimpiskajām spēlēm 1896. gadā Atēnās.
Pirmajās mūsdienu olimpiskajās spēlēs uzvarētājam pasniedza sudraba medaļu un olīvzaru, bet otrās vietas ieguvējs saņēma bronzas vai vara medaļu. Atēnās uz pirmajām olimpiskajām medaļām pretendēja 14 valstu 241 sportists, sacenšoties cīņas sportā, paukošanā, peldēšanā, riteņbraukšanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā, vieglatlētikā un vingrošanā.