Latvijas pilsētas vārds zviedru olimpiskā pieteikuma nosaukumā nav iekļauts, un par spēļu rīkotāju tiek dēvēta Stokholma un Ore, kur 541 kilometru uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas risinātos sacensības kalnu disciplīnās.
Visdārgākās biļetes zviedri gribētu pārdot uz spēļu atklāšanas ceremoniju, kas skatītājiem vidēji izmaksātu 925 eiro. Sacensību programmā visaugstākā vidējā biļešu cena plānota daiļslidošanā (320 eiro), hokejā (160 eiro), kā arī kalnu slēpošanā un ātrslidošanā (150 eiro). Savukārt ledusrenes sporta veidi skatītājiem būtu finansiāli vispieejamākie līdzās distanču slēpošanai un biatlonam.
Organizatori lēš, ka sacensības Siguldas trasē vienlaicīgi varētu vērot 6000 skatītāju, un tūkstotim būtu vieta pagaidu tribīnēs, bet spēļu norises gaitā varētu pārdot apmēram 85% biļešu uz kamaniņu sportu un bobsleju, kā arī 70% biļešu uz skeletonistu sacīkstēm. Rīkotāju plāni paredz par biļetēm Siguldā iekasēt 4,5 miljonus eiro.
Lai Siguldā varētu rīkot sacensības arī bobsleja četriniekiem, nepieciešama trases pārbūve, bet tās izmaksas pašlaik nav zināmas, pieteikumā atzīst organizatori. Kā pārbūves projekta finansētāja ir norādīta Latvijas valdība, kā arī piebilsts, ka visas politiskās partijas Latvijā atbalsta 2026.gada olimpisko spēļu uzņemšanu.
Zviedrijas olimpiskās kustības vadītāji janvārī iesniedza oficiālu pieteikumu 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai, iekļaujoties Starptautiskās OIimpiskās komitejas (SOK) noteiktajā termiņā. SOK iepriekš atkāpās no prasības pieteikumu iesniedzējiem noteiktā laikā iesniegt valdības finanšu garantijas.
Uz 2026. gada spēļu rīkošanu pretendē arī Itālijas pilsētu Milānas un Kortinas d'Ampeco kopējā kandidatūra. Sabiedrības vai politiska atbalsta trūkuma dēļ no iespējas pretendēt uz 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkotāju godu iepriekš atteicās gan Siona Šveicē un Grāca Austrijā, gan Kanādas pilsēta Kalgari.
2026. gada spēļu rīkotājus noteiks jūnijā SOK balsojumā Lozannā.
