Fogelis Latvijas Televīzijas "Rīta panorāmā" trešdien pastāstīja, ka nonākšanu nākamo ziemas spēļu komisijā noteica balsošana olimpisko ziemas sporta veidu federācijās un priekšlikumu virzīja arī SOK izpildkomiteja un prezidents Tomass Bahs. Fogelis otrdien saņēmis Baha vēstījumu par iekļaušanu SOK komisijā.
SOK atsevišķi darbojas divas komisijas, kas izstrādā vasaras un ziemas spēļu rīkošanas pretendentu priekšnovērtējumu, bet lemšanas tiesības par četrgades nozīmīgākā sporta notikuma norises vietu ir SOK izpildkomitejai un SOK biedriem. Komisijai pamata uzdevums ir izvērtēt visus pieteikumus un izstrādāt ieteikumus SOK izpildkomitejai, kas savukārt virza priekšlikumus balsošanai SOK sesijā.
Lai vienkāršotu spēļu rīkotāju noteikšanas procesu, SOK jau iepriekš atteicās no ierastajām divu gadu ilgajām kampaņām, kas noslēdzās ar uzvarētāja paziņošanu septiņus gadus pirms attiecīgo olimpisko spēļu sākuma. Ieinteresētajām pilsētām tas parasti izmaksāja dārgi, izraisot arī iedzīvotāju iebildumus pret olimpiskajiem plāniem.
SOK 2019. gadā izveidoja darba grupas vasaras un ziemas olimpisko spēļu rīkošanai, kas bez noteikta laika ierobežojuma pastāvīgi uztur saziņu ar ieinteresētajām pusēm un var ieteikt izraudzīto kandidātu.
Austrālijas pilsēta Brisbena jūlijā pēc jaunās sistēmas ieguva tiesības rīkot 2032. gada vasaras olimpiskās spēles.
Savukārt ziemas spēlēs ir vakanta rīkotāju vieta 2030. gadā. Dažādā līmenī interesi par spēļu uzņemšanu 2030. gadā ir izrādījusi Soltleiksitija, Barselona un Saporo, kā arī Vankūvera, Kvebekas pilsēta un Baškīrijas reģions Krievijā. Pretendentu vidū varētu parādīties arī Ukraina.
Pēc ziemas olimpiešu startiem 2022. gadā Pekinā nākamās spēles 2026. gadā notiks Milānā un Kortinā d'Ampeco, jo Itālijas piedāvājums izkonkurēja Stokholmas un Siguldas kopīgo pieteikumu.
Fogelis paskaidroja, ka Stokholmas atkārtota pieteikuma nākotne ir atkarīga no Zviedrijas lēmumiem. Savukārt Siguldas kamaniņu un bobsleja trase gatavību piedalīties šādos projektos ir apliecinājusi jau iepriekš.
