Eksperts: Brīvprātīgo darbs olimpiskajās spēlēs - ekonomiska ekspluatācija

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) olimpiskajās spēlēs apgroza miljardiem dolāru, bet desmitiem tūkstošu brīvprātīgo strādā bez atlīdzības, kas raksturojams kā ekonomiska ekspluatācija, par Starptautiskās Sporta ekonomistu asociācijas prezidenta un Filadelfijas universitātes profesora Džoela Maksija teikto vēstīja aģentūra AP. 

Nākamgad Tokijas olimpisko un paralimpisko spēļu rīkošanā piesaistīs apmēram 80 000 brīvprātīgo, un vakancēm jau pieteikušies vairāk nekā 200 000 pretendentu. Tomēr brīvprātīgo neapmaksātais darbs ne tikai veicina olimpisko spēļu norisi, bet arī padara bagātāku SOK un olimpisko spēļu sponsorus.

Brīvprātīgie olimpiskajās spēlēs rada produktu, bet praktiski visu naudu par to saņem citi, sacīja Maksijs. Savukārt brīvprātīgie visbiežāk norāda, ka vēlas gūt ieskatu spēļu norisē un rīkoties altruistiski, bet jauniešiem paveras iespēja gūt pieredzi un kontaktus, kas varētu palīdzēt tikt pie pastāvīga darba.

Kalifornijā dzīvojošs darba attiecību ekonomists Endijs Švarcs uzskata, ka olimpiskajās spēlēs varētu noteikt maksu par iespēju strādāt, un arī tad atrastos gribētāji. Savukārt Kanberas universitātes Austrālijā pētniece Treisija Diksone norāda, ka brīvprātīgos vieno "ciešanu biedru" apziņa. 

Brīvprātīgie parasti paši maksā par transportu uz olimpisko spēļu norises vietu, bet Tokijā samaksai par vietējo transportu viņiem ik dienu piešķirs 1000 jēnu (astoņus eiro). Teju divas trešdaļas pieteikumu Tokijas olimpisko spēļu brīvprātīgo pienākumu veikšanai iesniedza japāņi un apmēram divas trešdaļas pieteikumu ir no sievietēm. 

Iepriekš veikts pētījums liecina, ka 2000.gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs 40 000 brīvprātīgo paveica darbu, kas organizatoriem būtu izmaksājis apmēram 53 miljonus eiro. Tokijas olimpiskajās spēlēs šī summa varētu būt divreiz lielāka.

SOK loceklis Džons Koutss gan aizstāv uzskatu, ka neviens nespiež olimpiskajās spēlēs uzņemties brīvprātīgo darbu, tādēļ nav pamata ieviest viņiem samaksu. Tiesa, SOK locekļi, viņu vidū arī Koutss, olimpisko pienākumu veikšanas laikā saņem 400 līdz 800 eiro dienasnaudu, kā arī apmaksātus lidojumus un augstas klases viesnīcas. 

Formāli algu nesaņem arī SOK prezidents Tomass Bahs, taču viņam kā brīvprātīgam vadītājam gadā pienākas 220 000 eiro kompensācija. Dienvidjūtas universitātes sporta ekonomists Deivids Berijs aicina arī olimpisko spēļu rīkotājus un amatpersonas strādāt bez maksas, ja viņi rosina to darīt citus.

Savukārt bijusī Īrijas prezidente un ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mērija Robinsone brīdina, ka brīvprātīgo iesaistīšana milzīgos sporta pasākumos samazina piedāvājumu cilvēkiem, kas meklē darbu. 

1 komentārs
Mareks Matisons
Latvijas Sporta Brīvprātīgo līga: Šis Filadelfijas universitātes profesora Džoela Maksija viedoklis, kuru tiražēt izvēlējies Rus.LSM.lv diemžēl ir neglaimojošs brīvprātīgā darba idejai un jebkurām olimpiskajām vērtībām. "Kategoriski nepiekrītu šim viedoklim, jo brīvprātīgo darbs ir laika, enerģijas un zināšanu ziedojums, kuru, protams, racionāli var ieslēgt "tāmē", taču tas ir daļa no olimpiskā notikuma, daļa no Kubertēna vīzijas un daļa no milzīgās un nozīmīgās ANO brīvprātīgo darba vērtību kopas, kur brīvprātīgs darbs sporta labā tiek atbalstīts, lielākajā meŗā, emocionļā pienesuma dēļ," - Mareks Matisons Priecāsimies, ja sabiedriskais medijs atainos arī otru brīvprātīgā darba un vērtību pusi - jo sevišķi laikā, kad kalendārā iezīmējas gads kopš Phjončhanas olimpiādes.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Olimpiskā kustība
Sports
Jaunākie
Interesanti